| Oct. 20th, 2018 @ 03:18 pm (no subject) |
|---|
kad ir mēreni slikti, prāts no šiem stāvokļiem meklē dažādas izejas iespējas, kas laika gaitā jau kļuvušas par automātisku refleksu un nav pat īpaši jāmeklē. Kad ir ļoti slikti, kaut kāds dzīvniecisks instinkts tiecas visu padarīt vēl maksimālu sliktāk, novest to visu līdz galējai robežai. Varbūt tajā visā ir kaut kāda loģika no sērijas "gaišākā stunda seko tumšākajai", nevis trula pašdestrukcija.
Šonakt sapnī piedzīvoju apokaliptisku vientulības sajūtu apstākļos, kad viss ir, un blakus it kā ir daudzi. |
