ha,"bez rūpēm un nodarbošanās" ar diviem bērniem, kuriem, spriežot pēc konteksta, ir ne vairāk par pieciem gadiem. tāds pats stereotips kā tas, ka "sievietes vieta ir pie plīts". šeit sieviete netiek uzskatīta par pilnvērtīgu, ja neapvieno vismaz trīs lietas - mācības, darbu un bērnu audzināšanu. "neko nedarīt, sēdēt mājās ar bērnu". sievietēm taču vajadzētu kā māsām atbalstīt citai citu tiesībās izvēlēties, nevis noniecināt atšķirīgu ceļu.
(tas, protams, nav personiski par tevi un tavu draudzeni, un nav arī mana personiskā sāpe)
es laikam ne pārāk precīzi izteicos, bet es nevienu no šīm viņas izvēlēm "nenoniecinu", runa vairāk ir par to, ka ārpus konkrētiem gadījumiem manas pirmās asociācijas ar šīm "izvēlēm" ir ~nicinošas. Un es domāju nevis vēlmi būt mājās un audzināt bērnus, bet apprecēt pirmo vīrieti, ar kuru nebūs jāuztraucas par izdzīvošanu. Tie (negribētie) bērni jau bija laiciņu pēc tam.