man šķiet, ka cilvēkam ir jābūt vai nu diezgan agresīvam vai arī diezgan nervozam, lai vispār citi pamanītu to, ko viņš ēd, nu tā pa lielam. Tb es, teiksim, veģetārieti atpazīstu nevis pēc OMG viņš ēd dārzeņu zupu!!! vai OMG viņš ēd tofu!!! vai OMG viņš neapēda haribo lācīti!!! (un tas pats attiecībā uz vegāniem), bet pēc tā, ka "šis cilvēks skaļi un demonstratīvi gaužas par to, ka nav pieejams ēdiens, kas atbilst viņa preferencēm" vai "šis cilvēks ņergājas ar ēdienu, izlasot no speķa pīrādziņa visu speķi" vai "šis cilvēks mani salīdzināja ar govi, lai pierādītu, ka man būtu jābūt veģetārietim". Līdz ar ko absolūti neizslēdzu iespēju, ka pazīstu ļoti daudz pilnīgi psihu vegānu, kas nav uzskatījuši par nepieciešamu man to paziņot vai mēģināt mani nolinčot un attiecīgi pazīstu tikai šausmīgāko viņu daļu.
plus vēl atļaušos izteikt pieņēmumu, ka drusciņ no tā visa negatīvisma ir arī pašu veg* vaina, vsm es esmu dzirdējusi agresīvus "gaļēdāju" (kas ir dikti nekorekts apzīmējums, manuprāt, bet tas nu tā) komentārus UN pati tajos piedalījusies par tēmu "haha, varbūt vegāni arī pēc deguna nošņaukšanas noliek vīrusu vairoties petri šķīvītī" un "haha, a tu norij vai izspļauj, koa?", bet komentārus par tēmu "haha, idiots, viņam ir laktozes/olbaltumvielu nepanesība/alerģija pret medu/utt" gan kautkā nav gadījies redzēt. kur tieši tā vaina, neņemos tā konkrēti spriest.
un atļaušos nepiekrist par to stulbumu/sektantismu kā normāliem tekstiem, ja. tas, ka daži tā dara, nenozīmē, ka visi, tā ka luc neizdari to pašu kļūdu, ko citi cilvēki izdara, spriežot par vegāniem pēc atsevišķiem eksemplāriem |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}