Bet tas ir loģiski - man arī ceļošana neliekas nekas īpašs, jo es jūtos tā, ka Latvija ir mana īstā vieta, es šeit iederos un man nav alku pamest vietu, kurā organiski iekļaujos. Ekstrēmiem nacionālistiem, iespējams, ir līdzīga sajūta. Es to domāju tā - ka nacionālisms nav neceļošanas sekas, bet gan neceļošana ir nacionālisma sekas.
neceļošana varētu būt patriotisma sekas. un pamest nav tas pats, kas ceļot, ar ceļošanu es metaforizēju arī atvērtību jaunajam, svešajam kā tādam
Nu, es šoreiz arī nebiju domājusi "pamest" kā "pamest", bet "atstāt kaut uz neilgu laiku".
Sapratu Tavu metaforu, bet aizdomājos par to "nepretendē uz vispārinājumu" pusi, par piemēru ņemot sevi pašu. Man tiešām ne īpaši gribas ceļot, man tiešām negribas neko jaunu un svešu, tomēr uzskatu, ka itin labi un atvērti uzņemu jauno un svešo, kas pats neizbēgami ienāk manā konservatīvajā dzīvē.