Aug. 29th, 2019 @ 10:06 am (no subject)
Interesanti, ka savā personiskajā dzīvē labi atceros notikumus, savukārt sajūtas un iekšējās motivācijas ļoti aptuveni. Estētisko pārdzīvojumu rekonstrukcijās gluži otrādāk - pat mīļākajos darbos slikti atceros notikumus, personāžus, cēloņsakarības, bet vienmēr diezgan precīzi varu atsaukt atmiņā sajūtas un noskaņas, kas šo pieredzi iekrāsojušas. Tāda svešuma sajūta, atminoties sevi citos dzīves periodos. Kas nav ne labi, ne slikti, tikai tāda īpatnēja tuvuma/tāluma dinamika.