Mar. 22nd, 2017 @ 12:25 pm (no subject)
Mūždien sūdzos par naudas trūkumu, bet tajā pašā laikā savās attiecībās ar naudu izturos kā ļoti dumjš skuķis. Piemēram, pirms dažām dienām pašrocīgi samazināju sev atalgojumu par vienu projektu, kurā summa sanāca lielāks nekā sākumā sarunāts un ko priekšniecība pati apstiprināja. Atģidos tikai vakar, sāku domāt, kāda esmu muļķe un šķetināt dīvainos apsvērumus, kas tā varēja likt rīkoties - ka tik nepadomā, ka esmu mantkārīga un nauda man ir svarīga. Laikam kaut kāda nabadzīgajā bērnībā pārāk stipri iesakņojusies sajūta, ka man jau nu gan nekas nepienākas, "nav Parīze, Roma, Londona, manas mājas ir māla klons".