Jan. 10th, 2016 @ 05:56 pm (no subject)
man nepatīk mačisms un patriarhālisms, un tas, cik pašsaprotami vīrieši uztver savas tiesības uz sievietes ķermeni seksualizētās situācijās.
bet man nepatīk arī tās attiecības ar 90 % manu draudzeņu, kurās es esmu tāds laika kavēklis brīžiem, kad piegulētājs nav pieejams. Es saprotu, ka veidot tuvas attiecības ar vairākiem cilvēkiem nav viegli, un visbiežāk laika un enerģijas to izveidošanai un kopšanai mums pietiek tikai tajos gadījumos, kuriem piemīt arī kāds reproduktīvo funkciju potenciāls; un es pati arī bieži iemīlos vīriešos un zaudēju viņu dēļ galvu, un daru visādas neadekvātas lietas šo jūtu dēļ, un vispār veltu tām pārāk daudz laika un uzmanības, bet tik un tā man nepatīk (kā vispārnovērots fenomens, nevis konkrēti gadījumi), ka lielākajai daļai visnotaļ foršo beibju man apkārt tieši vīrietis ir galvenais atskaites punkts tam, cik laimīgas un veiksmīgas viņas jūtas. Un šķiet, ka pastāv kaut kāda mistiska korelācija starp pirmajā teikumā uzskaitītajām parādībām un šo pārlieku koncentrēšanos uz attiecībām ar vīrieti kā galveno pašrealizācijas veidu.