Oct. 3rd, 2014 @ 11:31 am kas te notiek
kaut kas ar to uguni nav kartībā. Vispirms tā applaucēšanās.

Šonakt aizmigu, netīšām atstājot uz plīts vārīties katliņu. No rīta bez jebkāda iemesla pamodos 5 minūtes pirms brīža, kad katliņš būtu sācis degt pats - kas vispār ir brīnums, jo es guļu kā lācis, kā divi, kā desmit lāči un nemostos arī pēc modinātāja skaņām.

Un šorīt es pamanīju, ka arī mana twitera konta dizains ir vienās ugunīs - abas bildes ir izvēlētas ļoti nejauši, bez īpaša pamatojuma un nemēģinot savstarpēji saskaņot.

 Vispār, kā dziedātu Madonna Džeimsa Bonda filmā - Sigmund Freud, analyze this, analyze this, analyze this.


( bildes )
3 glāzītes
ieliet
ieraksts
Oct. 3rd, 2014 @ 02:07 pm (no subject)
Pirms dažām dienām iekomentēju pie gc ieraksta, ka nevairos no seniem īrijās mītošiem skolas biedriem sociālajos tīklos, tieši otrādāk, vēroju viņus kā savu paralēlo dzīvi, no kuras man neizskaidrojamā kārtā izdevies izvairīties. Vēroju nevis tīksminoties par savu "pārākumu" (kas ir bulšits, jo manas dzīves teorētiskā piepildītība ar dziļāku saturu nav ļāvusi izvairīties no mentālajiem sapisieniem, kas dzīves kvalitāti ir devalvējuši tikpat lielā mērā, kā viss tas urlu dzīvesveids, ko mēs nicinām), bet ar tādu sportisku azartu, kā vērojot interesantas spēles iznākumu.

Tātad, pirms pāris dienām iekomentēju un jau pavisam drīz mans antropoloģiskums tika atlīdzināts ar īpaši smagu "pagātnes rēga" eksemplāru: treniņbikses, pareizais pietupiena leņķis un viss tas pārējais trešs. Nācās apstiprināt, bet vispār - vot ko viņiem no manis vajag, nesaprotu. Kultūras notikumu šērus?
7 glāzītes
ieliet
ieraksts