| Oct. 3rd, 2014 @ 02:07 pm (no subject) |
|---|
Pirms dažām dienām iekomentēju pie gc ieraksta, ka nevairos no seniem īrijās mītošiem skolas biedriem sociālajos tīklos, tieši otrādāk, vēroju viņus kā savu paralēlo dzīvi, no kuras man neizskaidrojamā kārtā izdevies izvairīties. Vēroju nevis tīksminoties par savu "pārākumu" (kas ir bulšits, jo manas dzīves teorētiskā piepildītība ar dziļāku saturu nav ļāvusi izvairīties no mentālajiem sapisieniem, kas dzīves kvalitāti ir devalvējuši tikpat lielā mērā, kā viss tas urlu dzīvesveids, ko mēs nicinām), bet ar tādu sportisku azartu, kā vērojot interesantas spēles iznākumu.
Tātad, pirms pāris dienām iekomentēju un jau pavisam drīz mans antropoloģiskums tika atlīdzināts ar īpaši smagu "pagātnes rēga" eksemplāru: treniņbikses, pareizais pietupiena leņķis un viss tas pārējais trešs. Nācās apstiprināt, bet vispār - vot ko viņiem no manis vajag, nesaprotu. Kultūras notikumu šērus? |
