Aug. 17th, 2014 @ 01:55 pm (no subject)
Depresijas dienasgrāmata:

pazūd tieksme uz pārmērīgu alkohola lietošanu
Aug. 17th, 2014 @ 02:48 pm (no subject)
Tāda, lūk, situācija - no blakus dzīvokļa ir izmests tā bijušais īpašnieks. Nelāgā kārtā pat biju tuvumā, kad ieradās dusmīgā tiesu izpildītāja. Izraidītais ar visu savu iedzīvi ir pārvācies uz dzīvi kāpņu telpā, tiešām VISU - gultu, skapi, galdu, lupatu maisiem (manas mājas plānojums ir diez gan specifisks - katrā stāvā ir garš gaitenis ar kādiem padsmit dzīvokļiem, tam vidū kādus padsmit kvadrātmetrus liels tukšs "laukums", kas šādā situācijā ļaujas tikt apdzīvots). Tā nu katru dienu savas dienas gaitas sāku lavierējot starp mantu kaudzēm un kaut kur segās gulošo kaimiņu. Skumji un žēlīgi. Bet ko lai dara? Cilvēcīgi gribas viņam piedāvāt karstu ūdeni, kafiju, iespēju izmantot dušu vai plīti, bet uzmācas vientuļas sievietes bailes, jo es te pavisam viena un neaizsargāta, un vispār, izskatos pēc 13 gadīga bērna, nevis tā, ko piedāvā pases informācija. Un vēl tā apgrūtinošā piespiedu komunikācija, es nespēju būt pietiekami komunikabla ar cilvēkiem, kuri patīk, kur nu vēl ar tādiem, no kuriem bail. Nemaz nerunājot par to, ka šāda izpalīdzēšana var ievilkties kaut kādā apburtajā lokā.

Vai ir kāds veids, kā apmierināt savu egoistisko empātiju, vienlaikus pasaudzējot arī paranoju sevī? Man neomulīgi metas no tā vien, ka kaimiņš katru rītu un vakaru var novērot, kā viena dodos uz un no mājām, un dažkārt vēl viens no kaķiem nodevīgi izšmauc laukā. Varbūt jādara kā Kevinam "Home alone", jāsvingo pie Glena Millera ar kartona cilvēku siluetiem.
Aug. 17th, 2014 @ 04:35 pm (no subject)
Tags:

Lasu Zigmuntu Baumanu:
"The liquid modern is forever at work, forever replacing quality of relationship with quantity - always panicking about being left behind or becoming obsolete."