Jan. 19th, 2013 @ 01:10 am (no subject)
Parasti vīrieši ar mani internetā nemēģina iepazīties (paldies viņiem par to!), bet ja viņi to dara, tad tieši tajā brīdī, kad S ir pieslēdzies manam kompim caur team view (kas vispār ir tāda savdabīga tuvības forma).
Tādi man piektdienas vakara piedzīvojumi.
Jan. 19th, 2013 @ 01:57 am (no subject)
Tags:

Šonedēļ biju pie pasniedzējas apspriest savu referātprezentācijas tēmu un nopratu, ka beidzot arī man kāda jautrība tiek garantēta. Pirms tam bez jebkādiem nepiedienīgiem nolūkiem izvēlējos rakstīt par sociālistiskā realisma un modernisma attiecībām pēckara Polijas mākslā, kas izrādās ir ļoti specifiska tēma, jo vācu bērni par to praktiski neko nezina, atškirībā no mūsu postproletariātiskās paaudzes. Es gan arī neesmu nekāda staigājošā hidroerudīcijas stacija, bet, kad pāris vārdos izstāstīju sava stastījuma uzbūves plānu, viņa sajūsmā sasita kopā papēdīšus, trīs reizes apgriezās ap savu asi un saplūda ar mēnesgaismu plaukstiņas un teica, ka esot ieintriģēta un dikti gaidīšot manu uznācienu uz kanceles. Tā nu laikam beidzot dabūšu tos skuķus kārtīgi izdancināt. Stāvot ar pārpasaulīgu intelektuālo piesātinājumu pārpilnu sejas izteiksmi. Sātans pradas biksītēs.

Lai atkratītos no augstprātības grēka, uzreiz jāatrunā, ka tā būs patīkama pārmaiņa pēc mana 4 mēnešu ieslodzījuma ciema muļķīša ampluā. Tagad tikai neizblamēties un netīšām neiekāpt atpakaļ ciema muļkīša biksītēs.