Nov. 10th, 2012 @ 02:04 am (no subject)
karoče, neuzskatu sevi par kultūrsnobu, bet mani aizvaino un dusmo šur tur izplatītais viedoklis, ka literarūras (un citu kultūras jomu) kritikai jārada lasītājiem pēc iespējas precīzāks priekšstats par aplūkojamo darbu. Naivas glupības, tas ir jādara redaktoram uz grāmatas vāka vai preses relīzēs. Ja gribam būt godīgi (mēs, daudzie cilvēki manā galvā, neuztveriet personiski), uzrakstīt tāda veida, ē, recenzijas, kādas tik bieži uzpeld Latvijas kultūrvidē, spēj ikviens vidusmēra grāmatmīlis, kura spējas iezīmēt grāmatas /autora / tematikas / stilistikas kontekstu papildina spēja to visu izvērst arī plašākā, lasījamā tekstuālā, hm, objektā. Tā kā es pati esmu vidusmēra grāmatmīlis, kas spēj orientēties nosauktajos vektoros un acīmredzamībās diez gan patstāvīgi, šāda veida teksti mani neuzrunā un šķiet lieki, jo kā kultūras patērētāju kritikā mani interesē tas refleksijas līmenis, kas ar mani runā par dziļākiem darba slāņiem, pieņemot, ka man ir vajadzīgās priekšzināšanas (pat ja tas tā ne vienmēr ir). Tas, ko mēs darījām vidusskolas literatūras stundās varbūt arī bija aizraujoši, bet davaj grovojam ap un dzīvojam pieaugušo dzīvi.

(Šodien uztaisīju brīnišķīgu citronu-čilli-kartupeļu sacepumu kokosriekstu pienā, tādēļ varu atļauties nedaudz pasprēgāt. Vēl es esmu pieradinājusies pie krutajiem vācu kultūras medijiem tik ļoti, ka vairs nezinu, kādos leņķos lai pareizi piever acis uz dzimtenes kult.dzīves šķībumiem un bālumiem.)