Apr. 20th, 2012 @ 11:40 am (no subject)
Kā jūs sajūtaties, kad visādi citādi inteliģenti un sakarīgi cilvēki pēkšņi izspļauj kaut ko par homoseksualitāti kā slimību vai pederastiju?

Lūk, līdzīgi es sajūtos, kad it kā sakarīgie un inteliģentie cilvēki sāk mētāt ciniskas stulbības vai vienkārši stulbības par vegānismu. Jo stulbības a'la "vegāni ēd tikai salātlapiņas" un "pabaro vegānu" ir līdzvertīgi trulas atsevišķas sab.daļas iedomām par gejiem, kurus interesējot tikai mazi zēni, jo abi "priekšstati" balstās uz vienlīdz virspusējiem asociatīvajiem aizspriedumiem. Lai gan vārdu "spriedums" no šī apzīmējuma vēlams izsvītrot.

Ja to sanāk dzirdēt no kāda pamatskolnieka, man ir visnotaļa vienalga - galu galā, kritisko domāšanu viņiem vēl nemāca, pasaule ir tik sarežģīta, tas ko mamma dod ēst ir vienkārši, pašam domāt un analizēt ir tik sarežģīti, kur mans plīša lacītis palika, blāblāblā. Bet kad alojas cilvēki, kas sevi pieskaita pie prātīgākās sabiedrības daļas, paliek tā jocīgi, jo esmu pamanījusi ļoti ciešu saistību starp cilvēka spriestspēju un viņa toleranci/izpratni par dzīvnieku tiesībām un vegānismu kā vienu no izpausmes formām.

Un nav jau tā, ka es jūtīgi uztveru jebkuru joku vai parmetumu - mēs ar dzīvesbiedru arī mēdzam pašironizēties un paņirgāties (piemēram, par to, ka vegāni pozējot fotogrāfam nedrīkst teikt "siers"). Tikai gribēju padalīties ar dīvainuma sajūtu un ne nejauši izvēlējos salīdzinājumu ar homo - jo, redz, iestāties pret geju tiesību un praidu ierobežošanu ir ok un visi aizspriedumainie ir pelnījuši tikai sašutušas nopūtas par savu aprobežotību. Savukārt iestāšanās par citu jūtošu četrkājainu būtņu tiesībām ir lol un davaj apsmiesim dīvainīšu bariņu.
104 glāzītes
ieliet
ieraksts