Feb. 5th, 2011 @ 05:15 pm (no subject)
Tags:

Kopš tā gadījuma ar nobraukto puisīti, esmu atmetusi savu daudzu gadu ieradumu ielās pārvietoties tikai ar mūziku ausīs. Tagad ne tikai dzirdu lielveikalu interesanto mūzikas izvēli, bet arī ne mazāk interesantas sarunas sabiedriskajā telpā. Piemēram, nesen pieturā viens pusaudzis runāja pa telefonu, stāstot, ka drīzumā dosies uz operu. Viņa sarunas biedrs laikam pajautāja par apģērbu, ko operas apmeklētājs grasās vilkt, uz ko šis nīgri atbildēja, ka būšot uzvalks jāvelk. Tad sulīgā krievu valodā piebilda: "Da kakoj bļa galstok- mņe što, možet iščo smoking bļin nado buģet oģevaķ, da pošļi oņi v žopu!" 
Iekāpu vagonā, egoistiski priecājoties par atklājumu, ka operu apmeklē arī par mani mazāk inteliģenti cilvēki. Sīkums, bet pašapziņai patīkami.