Aug. 6th, 2010 @ 01:25 am (no subject)
Viss, ko es pēdējās nedēļās jūtu pret pasauli, ir absolūti precīzi izteikts Bēthovena 7.simfonijā. Klausos nepagurdama.Un vēl. Atzīšos, mans provinciālais prāts nekad nav sapratis apkārtējo melomānu un literāro tēlu aizraušanos ar Ludviga 9.simfoniju. Mea culpa, mea culpa, mea maxima culpa.
Aug. 6th, 2010 @ 02:38 pm (no subject)
Šodien valsts arhīvā (kur es vasaras gaišajās dienas daļās dodos savās Labās Meitenes gaitās) saskāros ar kaut ko it kā maznozīmīgu, bet pa nervu galiem viegli sitošu, respektīvi, jaunieti, kas atnācis uzzināt savas īstās mātes vārdu, kura viņu bērnībā pametusi. Zēna emocionalitāte un skaļais balss tembrs ļāva uzzināt daudz ko tādu, kā zināšana netraucē saskarsmei tikai ar ļoti tuviem cilvēkiem. Citādāk jūties tāds svešās apakšbiksēs pamodies. Par spīti milzīgajam maigumam un empātijai, ko izjūtu pret visiem nelaimīgajiem.