| Aug. 6th, 2010 @ 02:38 pm (no subject) |
|---|
| Šodien valsts arhīvā (kur es vasaras gaišajās dienas daļās dodos savās Labās Meitenes gaitās) saskāros ar kaut ko it kā maznozīmīgu, bet pa nervu galiem viegli sitošu, respektīvi, jaunieti, kas atnācis uzzināt savas īstās mātes vārdu, kura viņu bērnībā pametusi. Zēna emocionalitāte un skaļais balss tembrs ļāva uzzināt daudz ko tādu, kā zināšana netraucē saskarsmei tikai ar ļoti tuviem cilvēkiem. Citādāk jūties tāds svešās apakšbiksēs pamodies. Par spīti milzīgajam maigumam un empātijai, ko izjūtu pret visiem nelaimīgajiem. |
