Jul. 11th, 2010 @ 02:33 pm (no subject)
Tags:

Man daudzos gadījumos tomēr nepatīk tā cilvēkattiecību stadija, kad pazūd ārējās laipnības distancētība un cilvēki var atļauties pret otru izturēties nevērīgi un rupji. Piedodiet-atvainojiet, bet lielākajā daļā cilvēku zūdot šai ārējai pieklājībai nekas īsti nepaliek pāri un attiecības ar "draugiem" tiek trivializētas līdz pieraduma diktētai sadzīviskai lietošanai.
Ārējā pieklājība tomēr ir baigais spēks un tiem, kam tas ir vienīgais silto jūtu veidojums, tā vismaz ir kā kredīts kādam laiciņam uz priekšu, ļaujot noturēt savā tuvumā naivākos. Turpmāk centīšos ar lielāko daļu apkārtējo saglabāt šādas paziņu līmeņa attiecības, kurās sarunas neskar privāto dzīvi un neķītrus jociņus, aprobežojoties ar "paldies-lūdzu-piedod" katra teikuma galā. Tie, kas ir pelnījuši manu draudzību, mācēs mani savaldzināt. Āmen.
7 glāzītes
ieliet
ieraksts