May. 27th, 2010 @ 11:26 am (no subject)
gar ausīm lokās: briesmīga popmūzika

Vecums tomēr nav īpaši godīga lieta. Ja salīdzina ar sākumskolas/pamatskolas laikiem, kad nebija jādara nekas īpašs, lai būtu forši, jautrība un piesātinātība bija kaut kādi paši par sevi lielumi, uz kuriem vispār nebija jāiespringst. Tagad, neskatoties uz to, ar cik burvīgiem, interesantiem cilvēkiem es kontaktējos, pie kvalitātes un piepildījuma sajūtas ir krietni jāpiestrādā. Šķiet jautrākās manas dzīves ballītes tā arī paliks kaut kur starp pirmajām klases ekskursijām ar kasešu nešanu šoferītim, kratīšanos pie briesmīgas popmūzikas agrīnajos klases vakaros un pirmo vieglo piedzeršanos ar klases audzinātāju un dejošanu krūšturos pamatskolas beigās. Nu tāds beznosacījumu foršums, kuru nekāda piepūlēšanās neatražos.
Negodīgums slēpjas tajā, ka būtiskākie dzīves notikumi noris visneapzinātākajā dzīves posmā un beidz pastāvēt ar pirmajiem kritiskās domāšanas asniem. Un viss, kas notiek pēc tam, tāda bērnības pārdzīvojumu apkošļāšana/rimeikošana vien ir.
varbūt es vienkārši neprotu dzīvot
bet protams, ka es neprotu dzīvot