Dec. 18th, 2009 @ 09:29 pm (no subject)
Pamatskolā bij' man tādas klasesbiedrenes. Pirmie aborti viņām bija laikā, kad es vēl pat bučojusies nebiju (pirmoreiz bučojos 13 gadu vecumā, rēķiniet nu paši). Ar narkotikām viņām radās problēmas laikā, kad es pat kafiju nebiju dzērusi. Toreiz man likās, ka tādām durām jau noteikti nebūs nekādas rožainās nākotnes, sapūs kādā narko pritonā un viss.
Bet nekā, kaut kādās nejaušās-neatvairāmās tikšanās secinu, ka viņas ir ne tikai laimīgākas, bet arī veiksmīgākas par mani. Jo ko gan es? Kārtējie Ziemassvētki dievvientulībā ar šņabi? Dievvientulībā. Un es nevainoju pie šī salīdzinājuma bedīgā rezultāta savas, iespējams, augstākas prasības pret laimības kategoriju. Es to vienkārši saucu par Pasaules Netaisnību, cik tipiski man, vai ne. Augstākās klases Netaisnība.
(Šis ieraksts nav pro ļubovj, meitenes. un par vīriešiem vēl jo mazāk)