Dec. 4th, 2009 @ 02:44 pm Šarāde
Lūk, kas ir noticis- apvainoties uz saviem draugiem esmu sākusi pat sapņos.
Un vispār ar draudzību kā ārējās realitātes nepieciešamību man ir tāpat kā Viljamam Tērneram ar glezniecību- pēc tikšanās ar Delakruā, Tērners esot paziņojis, ka Delakruā nemaz neesot īsts gleznotājs, jo viņam ir tīras rokas.
Ar "īstiem draugiem" ir tāpat. (piedodiet, visu apšaubošā daba liek likt pēdiņās, nevis konkrēta pieredze)