Oct. 14th, 2009 @ 12:55 pm gr.
Tags:

Bodlēra esejas par mākslu ir burvīga lasāmviela, ļoti žēl šķirties no pabiezā līdz galam neizlasītā krājuma, bet tas viss pašdisciplīnas nolūkos, pat ja ir sajūta, ka tas man ir jālasa tieši šeit un tagad. Lasīt paralēli vairākas grāmatas (šobrīd, piemēram 8) ir ne tikai slikts, haosa pāriemiesots ieradums, bet arī cieņas trūkums.
Turklāt pēc "Meistara un Margaritas noslepumu" 600 lappusēm (drīzāk gan noslēpumainības padziļināšanas kā atklāšanas), man ir nokrituši visi zobeni, ar kādiem jābruņojas lasot, piemēram, Prustam es nebūšu gatava nekad, nevis pagaidām (kā man labpatikās domāt).