to, ka šāda veida instinkti eksistē ikvienā no mums, es nenoliedzu, bet ja Tu man nepiekrīti par audzināšanas un ārejo apstākļu nozīmi, paskaidro, kāpēc ir tādi cilvēki, kas ne bērnībā, ne pieaugušākos gados nav rīkojušies fiziski nežēlīgi?
Domāju tie gadījumi var būt dažādi:
1) cilvēks vienkārši nespēj rīkoties fiziski nežēlīgi savu garīgo un/vai fizisko īpašību dēļ, taču tik un tā tieksme uz vardarbību viņā ir un tā izpaužas, teiksim - garīgā vardarbībā ar visādām aizmugursikām aprunāšanām, intrigām 'n stuff;
2) cilvēkam ir laba ģimene, kas viņam velta daudz laika un cieņas, kā arī pašam cilvēkam ir noteiktas personības īpašības, kā rezultātā cilvēks pieaug daudz ātrāk un sāk apzināties sociālās uzvedības noteikumus.
un vai šie gadījumi nav tas, ko es Tev iepriekš mēģināju paskaidrot?
Tu rakstīji: "sabiedrība cilvēku padara ļaunu", un tas nešķiet sevišķi precīzs apzīmējums, jo tas izklausās tā, it kā iekšēji labu un nevardarbīgu cilvēku iegrūž sabiedrībā un tā viņu piespiež uz līdzcilvēku abižošanu.