Es gribētu piekrist, ja vien man nebūtu izveidojies priekšstats, ka no armijas pārnāk vai nu kā izmisis ģepresņaks, vai nu kā drūmais vecis, kuram principā viss pie kājas un liekas, ka visu var risināt ar dūrēm. :)
nu, man liekas, ka tie, kas iznāk depresīvi vai bezjēgā agresīvi, līdzīgā stāvoklī tur arī ierodas. Un Tu jau dzīvo ar izstīdzejušu inteliģentu, Tu nevari būt objektīva :)
Betē es savukārt zinu daudzus foršus vīriešus (mana tēva paaudze), kuru vīrišķībai, stingrajam raksturam un disciplīnai pie vainas ir tieši armija. Par smuko stāju nemaz nerunājot.
tā ir tā ir. mani onkuļi, piemēram (gan mirušie, gan dzīvais), stāja tāda, ka prieks skatīties. jutos pagodināta, pat blakus ejot. sevišķi, kad onkuļi baigi smalkos pietēloja.