June 16th, 2006

• 6/16/06 11:53 am
• Izlasīju te tādu tekstu > Gadās, ka gan krūtis, bgan gurni tiek iesaistīti spēlē, kuru vienkārši sauc par krāpšanu t.i., sieviete šīs ķermeņa daļas demonstrē vīrietim nevis tāpēc, ka mīl miņu, bet gan apzināti cenšas aizmiglot viņam acis, lai tādējādi pati varētu realizēt kādas nozīmīgas pārmaiņas savā dzīvē.
  
  Nu, ko? Jāteic, ka grūti nepiekrist, jo vīrieši tik viegli ļaujas šiem vilinājumiem. Un ir daudz sieviešu, kas par spīti pat tam, ka vīrietim jau ir otra puse apzināti vilina. Vilina, izsaka aplinkus mājienus, dod padomus kā ģērbties sakot, cik labi viņam piestāv tā vai cita krāsa. Viņas šajā gadījumā uzskata, ka viņām ir tiesības to darīt, jo ir labas draudzenes. Izsaka visādus glaimus, cik viņš ir neatvairāms, bet viņa otra puse tiek norieta, kā nekam nederīga. Ak, jā vēl ir tāda kategorika, kas lenc bijušos mīļākos, sak neesi vēl precējies, varbūt esi nelaimīgs dodot mājienus, ka viņa ir ideāla. Citā variantā, meitenes (sievietes) neuzkrītoši lūdz palīdzību. Sak, man jāraksta diplomdarbs, palīdzi, jo esi kompetents šajā vai tajā jomā.
• 2 commentsLeave a comment

• 6/16/06 02:19 pm
• Darba pilna galva un rokas
• 0 commentsLeave a comment

• Es te mazliet paspamošu
• 6/16/06 02:25 pm
• Neuzticība mūsdienu skatījumā
  
  Mūsdienās ir arī sievietes – malu mednieces. Nav jēgas vainot tikai šā tipa cilvēkus un žēlot upurus, jo upuri arī ir redzēt un domāt spējīgi cilvēki, kas iesaistās tādās attiecībās, ko paši (kaut neapzināti) ir meklējuši.
  
  Pirmslaulību dzimumaktivitāte, reālie sakari, gatavība un nosliece uz tiem ietekmē arī uzticības noturību laulībā. Iespējams, ka dzimumdzīves agrīna pieredze ievērojami pazemina intīmās tuvības nozīmi un vērtību, pieradinot to neuzskatīt par īpaši noturīgu kopdzīves aspektu. Seksologi secinājuši: jo agrāk cilvēks sācis intīmās attiecības, jo zemāka ir viņa seksuāla apmierinātība laulībā. Turklāt šīs neapmierinātības iemeslus viņi reti meklē sevī, un tos neizskaidro ar paša zemo spēju uz seksuāliem pārdzīvojumiem.
  
  Nav bīstamāka un sāpīgāka pārdzīvojuma kā paša aprobežotība mīlestības un skaituma uztverē. Drīzāk viņš (-a) ir noskaņots (-a) sameklēt to, ar kuru izdosies kopā izjust gaidīto seksuālo baudu. Vīrieši šajās medībās dodas biežāk. Ētiski estētiskās un morālās audzināšanas defekti neitralizē laulības saišu svētumu. «Esmu uzticīgs tikai tāpēc, ka nav bijis piemērota gadījuma būt neuzticīgam.» Tāds kredo kā Damokla zobens bieži apdraud laulāto pāru attiecības.
  Visbiežāk vīri gadījuma partnerē tomēr neatrod to, ko meklējuši, un sāk dziļāk un patiesāk novērtēt savu sievu.
  
  Tāpat neuzticīgās sievas biežāk piedzīvo vilšanos un sirdsapziņas pārmetumus, nekā baudu. Ir arī daudz ļoti apmierināto ar savu poliseksualitāti, dubulto dzīvi un likteni. Ja arī ģimene saglabājas, sāpes, neuzticēšanās ēna paliek: var saprast, bet ne piedot; var piedot, bet ne aizmirst.
• 1 commentLeave a comment

• atkal spams iz psiholoģijas pasaules
• 6/16/06 03:43 pm
• «Viņam ir cita.» Šī frāze parasti izskan ļoti dramatiski. Nav daudz speciālu pētījumu, kuru objekts būtu šī cita. Viens no tādiem ir Brazīlijas socioloģes M. Goldenbergas monogrāfija «Cita». Autore ir intervējusi sievietes vecumā no 25 līdz 63gadiem un vīriešus no 30 līdz 57 gadiem un secinājusi, ka citas parādīšanās nav saistīta ar kādu konkrētu vecumu. Neuzticības gadījumos redzama likumsakarība: vīrieši parasti cenšas stiept gumiju, ilgāk spēlēt uz divām klavierēm. Sievietes šajā situācijā parasti ir noskaņotas radikālāk – uzreiz grib pielikt punktu. Vīri tomēr vairāk pārdzīvo ģimenes sairšanu, taču ātrāk arī gūst mierinājumu jaunā ģimenē. Gados vecākām ģimenēm biežāk izdodas stabilizēt attiecības, turklāt uz ilgu laiku. Jaunās ģimenes ir izlēmīgākas radikālu lēmumu pieņemšanā – šķirties vai attiecības ar citu pārtraukt un saglabāt ģimeni. Nesen nodibinātās ģimenēs nenoteiktības situācija turpinās ne ilgāk par diviem gadiem.
  
  M.Goldenberga secinājusi, ka precēta vīrieša dzīvē cita parādās ģimenes krīzes situācijā. Aptaujātie vīri vairākumā gadījumu atzinušies, ka paīstam draudzīgu, biedrisku ģimenes attiecību trūkums, kad sieva nespēj būt draudzene, kas palīdz vīrietim vairāk atrast, nostiprināt, saglabāt un tālāk attīstīt viņa sociālekonomisko nišu un sociālpsiholoģisko stabilitāti, aizved viņus pie citas sievietes. Šī cita bijusi nepieciešama vīrieša personības pozīcijas nostiprināšanai.
  
  Vajadzīga sieviete, kas spēj just līdzi vīrieša pārdzīvojumiem, ikdienā iemantotai ievainojamībai un mazvērtības kompleksiem. Ja vīrieša dzīvi nomāc šādi pārdzīvojumi, viņš ir spējīgs rīkoties bezjēdzīgi un pat muļķīgi, tā cenšoties dziedēt savas patmīlības brūces un ilgstošu izmisumu. Ja sieva rīkojas kā prasīga un kritizējoša programma, vīrs meklē glābiņu ārpus mājas un ģimenes, veic pārkārtošanos darbā, pērk jaunu mašīnu un meklē citu sievieti. Un tā, kaut bieži vien mānīgi, taču atkal nostājas uz savām kājām.
  
  Vai šī cita ir jaunāka un skaistāka? Tā parasti tiek uzskatīts. M. Goldenberga savā monogrāfijā atbild drīzāk noraidoši. Protams, ārienes nozīme šai izvēlē nav noliedzama. Tomēr daudz svarīgākas ir citas intelektuālās spējas, kultūras un profesionālais līmenis, draudzīga un iejūtīga pretimnākšana, arī pacietība, izpratne un vēlēšanās izprast, spēja būt īstam draugam jebkurā situācijā. Šis pētījums atklāj arī šīs citas cienījamo statusu mūsdienās – šī sieviete var justies privileģēta, jo likumīgajai sievai kaut kā būtiska, vīram nepieciešama ir pietrūcis.
  
  Kopumā šis pētījums rosina filozofiskās pieejas veidošanos pretēji primitīvajai: sieva – neveiksminiece, vīrs – nodevējs un netiklis, cita – ļaundare vai vieglprātīga pavedinātāja. Sievai nepavisam nav jājūtas sakautai, bet gan jāizdara secinājumi, jāinventarizē savas spējas un vērtības, jārespektē savu pārdzīvojumu pieredze, tad šis tezaurs noderēs pašai, bērniem, vīram un, iespējams, jaunajai mīlestībai.
  
  Visbiežāk jaunā dieviete divu trīs gadu laikā, dažkārt arī īsākā periodā, zaudē savu sākotnējo mirdzumu. Daži vīri meklē atkal jaunu, citi ar vainīgu vaigu un asti kājstarpē atgriežas ģimenē, vēl citi iemācās samērā ciniski savienot kopdzīvi ar sievu un savus mainīgos romānus.
  
  Ir noteikta likumsakarība – šāds ārējo meklējumu laiks beidzas, īpaši, ja vīram ir aizraujošs darbs un saprotoša sieva. Pat tad, ja vīrs ierosina šķiršanos, laiks var kļūt par sievas sabiedroto. Atliekot šķiršanos procedūru, iegūstot laiku, bet pašai papūloties ieviest kārtību ģimenes dzīvē, padarot to emocionāli pievilcīgāku, iztiekot bez pārmetumiem, ja jau apzināti izvēlēta vadlīnija stiprināt, nevis graut. Cilvēks nevar kļūt psihiski sakārtots, vesels savas iepriekšējās apziņas rāmjos. Jāļauj apziņā ieplūst kaut kam absolūti jaunam. Tas nav viegli un vienkārši.
• 0 commentsLeave a comment

• turpinājums spamam
• 6/16/06 03:47 pm
• Novērots, ka partneru mainītāji sevi uzskata par dziļi godīgiem, morāli skaidriem, pat cēliem («Man ir jāapprec katra sieviete, ko esmu mīlējis, ar kuru esmu bijis intīmās attiecībās»). Tiek pat akcentēts, ka no partnera neko nevajag, kaut faktiski paši teicēji ir ļoti prasīgi un neiecietīgi. Šajos gadījumos ir nepieciešama rūpīga pašanalīze un griba mainīties, lai raksturs nesabojātos tiktāl, ka šāds cilvēks vispār tiek izstumts no kopdzīves pat ar ideālāko partneri.
  
  
  O. Losevja (1990) raksturo atšķirības vīriešu un sieviešu neuzticības motivācijā. Vīrieši to biežāk skaidro ar dzimumtieksmi, kas nav saistīta ar kontakta emocionālo pusi, un tāpēc vienā trešdaļā gadījumu viņi stājas intīmās attiecībās ar maz pazīstamām partnerēm. Gadījuma sakaru izraisītājs mēdz būt arī sievas komandējuma brauciens vai atvaļinājums, tāpat strīds ar sievu. (Karpova Ā., 2000).
  
  Dažādie neuzticības tipi
  
  Vīriešu tipi:
  
  Donžuāns – vīrietis kā personība nenobriedis, vairāk par visu viņš vēlas patikt, un neuzticība viņam sniedz narcistisku apmierinājumu (paštīksmināšanos).
  
  Netiklis jeb sieviešu pavedējs – tips, kura aktivitāti izraisa pārmaiņu vai daudzveidības vajadzība, kā arī priekšstati, ka par vīrišķību liecina tieši seksuālo uzvaru skaits.
  
  Mūžīgi neapmierināmais – pastāvīgi meklē mīlestību, bet ne ar vienu sievieti neizveido emocionāli noturīgus sakarus.
  
  Sieviešu tipi:
  
  Kārdinātāja – vēlas daudz pielūdzēju, grib, lai viņu mīlētu, šīmērķa sasniegšanā izmanto arī seksu, tomēr viņas patiesā dzimumtieksme nav visai izteikta.
  
  Piedzīvojumu meklētāja – iesaistās īslaicīgos seksuālos piedzīvojumos, kas skar viņas jūtas, jo savā mājā
  ir / var būt laba sieva un māte. Mīl savu vīru, ar kuru gan nerod kopīgu seksuālo valodu. Saviem piedzīvojumiem partneri izvēlas pati, meklē seksuālos pārdzīvojumus, kuru ģimenes dzīvē pietrūkst.
  
  Padevīgā – nevar vīrietim atteikt, jo pretējā dzimuma kaislība izraisa viņā momentānu atbildes reakciju, tātad zems dzimuma uzbudinājuma slieksnis. Pati iniciatīvu neizrāda, gūdama apmierinājumu, padevīgi atdodoties partnera varai, nespēj atteikt, jo viņš ir stiprāks.
  
  Neapmierinātā – nerod apmierinājumu nevienā dzīves sfērā – ne ar vīru, ne darba biedriem, ne ar draugiem un tuviniekiem. Šaubās par savas izvēles pareizību, pat ja sakari ir ilgstoši. Viegli iemīlas citā, kuru sākumā pārvērtē. Mīlas sakaros bieži jūtas vainīga un kļūst nepanesama.
  
  Neuzticība iztēlē (un ne reizi vien), kas arī notiek tikai iztēlē:
  
  Darba vietas romāns, kurā nemeklē jaunu dzīves biedru, bet ikdienas uzsaldinātāju; šajos sakaros vīrieši iesaistās ne pārak nopietni, kontakti ir bezpersoniskāki (nekā sievietēm) var būt neuzticīgi tikai ar ķermeni, dvēselē saglabādami uzticību.
  
  Liktenīgais gadījums – pēc daudziem gadiem satikta studiju laiku lielā mīlestība vai paši esam pielūgsmes objekts kādam, kas organizē sagadīšanos.
  
  Atriebības, greizsirdības (arī nepamatotas) izpausmes (atdarīt, sāpināt otru), viens no dzīves biedriem atpaliek gaidītajā garīgajā attīstībā (pārslodze mājās), atsvešināšanās. Dažkārt vīrs atklāti sludina, ka sieva ir dzīvei, bet mīļākā statusam.
  
  Mūsdienu sabiedrībā morāle mainās. Zinātnieki, konsultanti un ārsti dažādi izturas pret neuzticības problēmu. Daļa pat drosmīgi lauž tradīcijas, uzskatot laulāto uzticību par mītu, bet neuzticību par dabisku, pat tipisku parādību, kas jāpieņem kā objektīvs fakts, kam nākas piemēroties. Šī uzskata aizstāvji pauž domu, ka neuzticībā vainojams ne jau tas, kas spēris sānsoli, bet gan tas, kurš nav pietiekami rūpējies par ģimenes klimatu un nav pratis otram kļūt par vienīgo. Varbūt labāk ir vispār nemeklēt vainīgo, bet sakārtot attiecības un savu dzīvi, tās galvenos un pakārtotos mērķus. Šo problēmu vairums pāru risina savstarpējā saskarē.
  
  Iespējams, ka dažos gadījumos neuzticības pārvarēšana padara pāri kopumā un katru no pusēm atsevišķi emocionāli nobriedušākus, atvērtākus, uz pozitīvām pārmaiņām gatavākus. Ja šādas vadlīnijas atbilst abu partneru vērtību sistēmai, dzīvesbiedru un vecāku funkcijas netiek ārdītas, ģimene pati tiek galā ar šo pārbaudījumu. Dažkārt pārvarēt situāciju ģimenē traucē neuzticības fakta publicitāte, tas attiecas īpaši uz sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Tad vēl jo vairāk nepieciešams mobilizēt katra partnera personības potenciālu – emocionālo briedumu, gribas īpašības, dzīves pamatvērtību izpratni.
  
  Divu cilvēku reālās savstarpējās attiecības vienmēr ir sarežģītākas par jebkuru gudru teorētisku modeli vai shēmu. Var mokoši pārdzīvot dzīvesbiedra (-es) neuzticību un tomēr viņu mīlēt. Spēja izprast un piedot ir augstāka par greizsirdību un patmīlību. Laimīgas ir tās ģimenes, kurās vīrs un sieva jūtas brīvi savās jūtās, savos kontaktos, aizraušanās veidos, bet par visu augstāk vērtē ģimeni un, ja ierobežo, tad tikai sevi, ne otru.
  
  Īstā piemērošanās ir:
  
  pacietība;
  cieņa kaut vai pret kopīgo pagātni vai labo darbu uzplaiksnījumiem;
  prasme saklausīt otra uzskatus un pārliecību;
  atteikšanās no savām egoistiskajām interesēm;
  pašaizliedzība un prasme kalpot mīļotajam cilvēkam.
  
  Šo uzskaitījumu var turpināt, jo to visu prasa atrašanās kopsavienībā. Tas nenozīmē nodot visas savas intereses un dzīvot vienmuļībā, apspiestībā un klusumā, bet gan apzināti atrasties pastāvīgi uzkopjamā kopdzīvē.
  
  Kad kāds amerikāņu psihoterapeits jau vairākas nedēļas vadīja semināru, viena no dalībniecēm viņam jautāja, vai psihoterapeita sieva pa šo laiku nekļūšot neuzticīga un ko tādā gadījumā viņš darīs. Psihoterapeits atbildējis: «Es atvainošos, ļoti atvainošos par viņai sagādātajām neērtībām.» «???» «Jā, jā, jo neuzticība ir psiholoģiska problēma, garīguma problēma» (Karpova Ā., 2000).
• 0 commentsLeave a comment

• nu, pēdējais
• 6/16/06 04:03 pm
• Kaisle ir attiecību erotiskais komponents – tā ir fiziskā tuvība, sekss, bet ne tikai tas. Pie kaisles pieskaita visu, kas rada spēcīgas, kaislīgas emocijas, proti, adrenalīnu. Arī vara ir kaisle. Tieksme pēc varas var būt attiecību pamatā tikpat lielā mērā kā, piemēram, sekss vai emocionālā tuvība.
  
  Emocionālā tuvība ir savstarpējā sapratne, uzticēšanās, draudzība. Tā ir partneru emocionālā pasaule, abu jūtas, spēja uzklausīt otru, saprast un atbalstīt viņu. Attiecību emocionālo aspektu bieži sauc par mīlestību, tomēr mīlestības jēdziens ietver daudz vairāk nekā tikai emocionālo aspektu. Mīlestība ir ļoti grūti definējams termins, tā ir intensīva patikas izjūta pret kādu objektu vai lietu, kad cilvēks tiecas pie mīlestības objekta. Ne vienmēr mīlestībai piemīt erotiskais komponents (piemēram, mīlestība pret vecākiem vai draugiem). Mīlestība ir process, nevis fakts. Tā mainās un attīstās.
  
  Lēmuma pieņemšana nozīmē lēmumu par to, kāda vieta šīm attiecībām ir partneru dzīvē, vai viņi tās plāno uz visu mūžu vai uz pāris gadiem. Tas ir mīlestības mentālais, pragmatiskais komponents.
  
  Visi komponenti atrodas mijiedarbībā, un galvenais, lai partneru gaidas sakristu vai arī lai partneri rēķinātos ar otra vajadzībām. Piemēram, ja abiem partneriem vissvarīgākais ir emocionālais atbalsts, tuvības izjūta, viņi labāk sapratīs viens otra vajadzības un gaidas, un tas stiprinās attiecības. Ja vienam no partneriem vissvarīgākais ir kaisle, bet otrs ilgojas pēc emocionālas tuvības, dziļas draudzības, viņiem var būt grūtāk saprast vienam otru un apmierināt otra gaidas un vajadzības. Partneris var mēģināt otram dot to, ko pats gribētu saņemt, un tas var radīt vilšanās un neapmierinātības izjūtu.
  
  A. Ādlers apgalvoja, ka laulības fundamentālā garantija, laulības laimes “atslēga” ir izjūta, ka tu daudz nozīmē, ka tevi nevar aizvietot, ka tu esi vajadzīgs savam partnerim, ka tu dari labas lietas un ka tu esi patiess draugs savam partnerim. Viņš uzsvēra, ka, izvēloties partneri, ir jāpievērš uzmanība ne tikai fiziskai un intelektuālai piemērotībai un pievilcībai, bet arī spējai saglabāt draudzību.
  
  3.Viņi nav godīgi par savām patiesajām jūtām, vēlmēm, par to, kas viņus patiesi uztrauc. Viņi baidās sabojāt attiecības un izliekas, ka problēmu nav. No tā problēmas tikai vairojas, un tās atrisināt kļūst aizvien sarežģītāk. Nerunājot par savām patiesajām jūtām un vēlmēm, partneri liedz sev iespēju justies laimīgiem. Mūsu kultūrā visai izplatīts ir priekšstats, ka jūtas var būt labas un sliktas, respektīvi, ka labi cilvēki jūt tikai labas jūtas. No četrām pamata jūtām – prieka, dusmām, bēdām un bailēm – tikai prieks tiek uzskatīts par pieņemamu. Tomēr vai ir iespējams iedomāties garīgi veselu cilvēku, kas jūt tikai un vienīgi prieku? Turklāt arī pētījumi liecina, ka vislielākais drauds attiecību stabilitātei un ilgumam ir tieši jūtu neizrādīšana.
  
  Protams, cits jautājums ir – kā izrādīt jūtas, piemēram, dusmas. Partneriem ir jāiemācās konstruktīvs veids, kā to izdarīt, nepazemojot otru. Viņiem ir jāatceras, ka jūtas nevar būt pareizas vai nepareizas, labas vai sliktas. Jūtas ir rādītājs, zīme, kas norāda uz problēmām. Ja nav jūtu, – nav problēmas. Ja izvēlamies nejust “sliktās” jūtas, pēc kāda laika nejutīsim arī prieku, laimi, apmierinājumu, mīlestību.
  Tāpat ir jāiemācās izrādīt pozitīvas jūtas, piemēram, gandarījumu vai prieku. Izrādot šīs jūtas, partneri viens otram dod ziņu par to, kas viņus iepriecina, un iedrošina viens otru tā rīkoties arī turpmāk.
• 0 commentsLeave a comment

• 6/16/06 04:11 pm
• Jo vairāk lasu te psihologu rakstus, jo sliktāk ap sirsniņu paliek. Esmu novedusi sevi līdz mērena vājprāta sliksnim. Pozitīva piektdiena, neko teikt.
• 2 commentsLeave a comment

• 6/16/06 07:22 pm
• pagaidām neaptveru, ka nedēļa beigusies un divas dienas būtu jāvelta prāta izvēdināšanai no sēnalām
• 0 commentsLeave a comment

• 6/16/06 07:48 pm
• Pašanalīzes strupceļš un personības dalīšanās laime.
• 0 commentsLeave a comment

• ups!
• 6/16/06 07:50 pm
• Analīze sagandē attiecības
  
  Pirmajā tuvinājumā šķiet, ka jebkuru konfliktu dzīves partneru starpā varētu risināt ar analīzi un tai sekojošu izrunāšanos: populārā psiholoģijas literatūrā šos padomus var atrast visvisādās variācijās. Un varētu domāt, ka tiešām — situācijā, kad zudusi pārliecība par savām jūtām pret partneri, būtu labi attiecības analizēt un meklēt risinājuma iespējas. Tomēr , kā izrādās, pārlieka atttiecību analīze dod pretējus rezultātus.
  
  Vienā no pētījumiem, ko Timotijs Vilsons veicis sadarbībā ar kolēģiem Doloresu Kraftu un Deinu Dannu, vienas pētījuma grupas dalībnieki tika aicināti uzskaitīt cēloņus savu romantisko attiecību pašreizējai situācijai: kāpēc attiecības ir tādas, kādas ir. Pēc šīs analīzes viņus lūdza novērtēt savu apmierinātību ar partnerattiecībām un iespējamo attiecību attīstību. Otrā grupā dalībniekiem tika lūgts vien novērtēt savu apmierinātību un attiecību nākotni bez iepriekšējas analīzes: viņi sniedza spontānas atbildes.
  
  Varētu pieņemt, ka iepriekšēja analīze palīdz īsteni dziļi novērtēt attiecību dabu un prognozēt to attīstību. Patiesībā pētnieku grupa guva pretējus rezultātus: pēc septiņiem mēnešiem tieši spontāno atbilžu grupas dalībnieki bija precīzi paredzējuši savu attiecību attīstību — vai viņi ar partneri būs vai nebūs kopā. Savukārt neviena analizētāju grupas dalībnieka paredzējumi pēc septiņiem menšiem nebija piepildījušies.
  
  Secinājums? Pārlieka «analīzes slodze» var cilvēkus samulsināt un dezorientēt attiecībā uz pašu jūtām. Ir kāda bīstama robeža, kura mūsu pašrefleksiju var novest strupceļā — tā saucas «vēlme izskaidrot neizskaidrojamo». Timotijs Vilsons uzskata, ka pašrefleksija ir īpaši problemātiska tad, ja jūtamies skumji un nomākti.
• 0 commentsLeave a comment

• tagad pievērsīšos mīlestības definīcijai
• 6/16/06 07:54 pm
• No evolūcijas viedokļa mīlestība ir atlases rīks, tai paceļoties no cilvēka zemāko emociju izpausmes līdz augstākajai garīgajai trauksmainībai. Pats dziļākais mīlestības mērķis ir dzīvnieka pārvēršana par cilvēku un cilvēka tuvināšana Dievam (Absolūtam). Saskaņā ar ezotēriskajām zināšanām, t. s. sākumi ir atdalīti un "nepilnīgais puscilvēks” katrā no saviem iemiesojumiem tiecas atjaunot savu veselumu ar pretējā sākuma pārstāvi.
  
  nu un te mazliet prātulas par mīlestību:
  
  «Netaisnība!» domā tie, kuriem tās nav. "Jā, netaisnība!" domā tie, kuriem tās vairs nav. «Hmm... tā varētu būt...» domā tie, kuriem tā šobrīd ir.
  
  Mīlestība ir izmisums kritušā eņģeļa neizpratnes pilnajās acīs.
  
  Mīlestība ir jūtas (vērtības piešķiršana), kas atraisa cilvēkā labo gribu - vēlēšanos mīlestības objektam sniegt kādu subjektīvu labumu pārākajā pakāpē: uzti-cēšanos, piedošanu, līdzjūtību, aizsardzību, cieņu, bau-du, materiālu labumu utt., pretī saņemot emocionālu pārdzīvojumu.
  
  Mīlestība ir dalīšanās savos dārgumos pret paša gribu.
  
  Mīlestība ir visas dvēseļu vētras.
  
  Mīlestība ir sajūta. Tāpat kā īstenība.
  
  Mīlestība ir garīga varmācība
  
  Iemīlējies cilvēks ir kā intuīcijas radars. Viņš izstaro domas, kuras otrs cilvēks uztver. Viņš ir spējīgs uzminēt, kad tas otrs zvanīs, sajust, pa kuru ielu tas ies, un tad izvēlēties to pašu ceļu. Bet ir grūti formulēt šo sajūtu, ja tā tevi nav pārņēmusi dotajā brīdī.
  
  Mīlestība ir spēja ļaut otram būt vairāk par pašu.
  
  Mīlestība ir sevis vērtēšana par visu augstāk pasaulē un dziļas šaubas par to.
  
  Mīlošais rūpēsies par savu mīlestību katru dienu; jo retāk viņš to darīs, jo līdzīgāks kļūs tam, kurš mīlestību neizjūt.
  
  Kad es ieskatos Tavās acīs, es redzu visu, kā man pietrūcis, visu, kas man vajadzīgs, visu, ko cilvēks grib vairāk nekā to vispār iespējams jelkad iegūt. Pienāk tādi brīži, kad šīs alkas kļūst par dzīves pamatu un saturu, elpu, uguni un dzīves brīnumu.
  
  Mīlestība ir skatīties uz kādu ēdam, slimojam, izgāžamies, naktī guļam vaļā muti, tīrām zobus, nemākulīgi dejojam. Skatīties visā nepilnīgajā un katras nepilnības dēļ izjust arvien dziļāku maigumu.
• 1 commentLeave a comment

• un tagad citi svieti
• 6/16/06 08:41 pm
• piemēram mans šonedēļas horoskops: Dāmas šonedēļ donkihotiski cīnīsies ar pašu radītajām vējdzirnavām – ideālismu un sapņiem. Tas prasīs daudz pūļu un spēka... Daudzas lietas, kuras jums intīmajā dzīvē līdz šim šķita pievilcīgas un erotiskas, pēkšņi zaudēs savu magnētismu. Nekrītiet izmisumā, bet pārdomājiet, kā pilnveidot mīlas dzīvi. > atbilst pilnībā.
  
  Ar jaunām idejām un projektiem piesaistiet draugus un līdzīgi domājošos, tad veiksme un izdošanās garantēta. Lai gan jūsu uzmanība pašreiz pievērsta tikai darbam, neaizmirstiet nedaudz uzmanības veltīt arī tuviniekiem un mīļotajam. Otrdien esiet uzmanīgi un vērīgi, bet ceturtdienu izmantojiet veiksmīgai darījumu slēgšanai. Sarežģījumus un pārpratumus šonedēļ pārvariet ar humora palīdzību. Pievērsiet uzmanību savam veselības stāvoklim, fiziskā slodze un psiholoģiskais sasprindzinājums var izsaukt hronisku slimību saasinājumu.  < Par vēlu, jau, viss ir noticis.
• 0 commentsLeave a comment

• 6/16/06 08:45 pm
• Sliktas Domas un Vārdi sabojā garastāvokli, rada dusmas, naidu, depresiju, skaudību, greizsirdību, reizēm noved pie nāves sliekšņa.
• 0 commentsLeave a comment

• 6/16/06 09:16 pm
• Daudzi cilvēki domā, ka vislielākais grēks ir otra cilvēka nogalināšana. Bet ir vēl lielāks noziegums – mīlestības nogalināšana, tāpēc ka pirms cilvēka nogalināšanas jāiznīcina sevī mīlestība pret viņu.
• 0 commentsLeave a comment

• 6/16/06 10:10 pm
• ja cilvēks ir ievietojis sludinājumu, ka pārdod šujmašīnu kāda velna pēc viņam man jāprasa ko es ar to lietu darīšu :(
  rrrr, būtu vienkārši atbildējis, ka maksā tik un bastz. Ne, > par cenu vienosomies.
• 0 commentsLeave a comment

• esmu zaglīga, pievācu te no viena cibista, nu zinātāji zinās, kas ir apzagts
• 6/16/06 10:18 pm
• Sapņu sievietei labāk tā arī palikt par sapņu sievieti. Citādi kā muti pavērs, tā jau ar pirmajiem vārdiem visu iespaidu sabojās. Un tad pat pasapņot vairs nebūs par ko.
  
  Ne ne, labāk lai klusē.
  
  Sapratīsi, par ko esi sapņojis, vēl pašam kauns paliks.
  
  
  Nedos dies' vēl sāks kaut ko gudru runāt. Par literatūru piemēram. Koelju slavināt un koķeti to pašu vienīgo citātu no Mazā Prinča, ko atceras, skaitīt. Ar kļūdām, protams. No Bulgakova būs lasījusi Meistaru un Margaritu, Vācieša tulkojumā. "Idiotu" būs redzējusi JRT. Krieviski, teiks, grūti lasīt, lēni iet.
  
  
  
  Vēl pastāstīs, ka mīl kino. Ne tikai romantiskas komēdijas, bet arī ko nopietnāku. Jā. Eiropas kino esot labs, nu jā, viņai tās Holivudas filmas arī tā nepārāk. (To pēc tam, kad uzzinās, ka es kino teoriju mācījies esmu.)
  
  Mūzika viņai visāda patīkot, teiks. Atkarībā no garastāvokļa. Jā, klasika patīkot. Kas no klasikas? (Te apjuks, jo pirmo reizi iedomāsies, ka dažādi autori dažādu mūziku raksta.) Nu Mocarts, jā. Nu protams. Man Vāgners krīt uz nerviem? Jā, teiks, viņai arī, ja tā padomā. Pēc tam kādu laiku domās.
  
  Mūzikā gan jau aptuveni orientēsies. Muse? Ne ne, tā tāda bēdīga mūzika. Eminems? Vaj, tā tak popsa. Vēl, teiks, PinkFloyd patīk un The Doors. Bītli arī, jā. Kad pateikšu, ka manuprāt veca mūzika nav akurāt tas pats, kas laba mūzika, mazliet sapīks, bet tikai uz īsu brīdi.
  
  Mīlot ar draugiem uz klubiem kādreiz aizstaigāt, Pulkvedis un Casablanka patīkot. Uz Deko esot mīlējusi iet, tur visi bārmeņi pazīstami bijuši.
  
  Stāstīs, kā viņai darbā iet, kādi visi kolēģi mudaki, nav ar ko parunāties. Draugiem arī intereses seklas esot, nevarot par dzīvi pafilozofēt. Jūtoties vecāka par vienaudžiem.
  
  Nesmēķēs. Man ļaus, tikai novaikstīsies pie pirmās cigaretes, tad sapratīs, ka iebilst nav vērts. Pasūtīs Martini.
  
  Ieminēsies par "mūsējo" panākumiem hokejā / futbolā / citā sporta disciplīnā. Kad pateikšu, ka man zem astes, atkal mazliet sapīks. Teiks "pastāsti tagad tu kaut ko".
  
  Ne ne, nahuj, labāk lai tur muti ciet.
• 1 commentLeave a comment