- ups!
- 6/16/06 07:50 pm
-
Analīze sagandē attiecības
Pirmajā tuvinājumā šķiet, ka jebkuru konfliktu dzīves partneru starpā varētu risināt ar analīzi un tai sekojošu izrunāšanos: populārā psiholoģijas literatūrā šos padomus var atrast visvisādās variācijās. Un varētu domāt, ka tiešām — situācijā, kad zudusi pārliecība par savām jūtām pret partneri, būtu labi attiecības analizēt un meklēt risinājuma iespējas. Tomēr , kā izrādās, pārlieka atttiecību analīze dod pretējus rezultātus.
Vienā no pētījumiem, ko Timotijs Vilsons veicis sadarbībā ar kolēģiem Doloresu Kraftu un Deinu Dannu, vienas pētījuma grupas dalībnieki tika aicināti uzskaitīt cēloņus savu romantisko attiecību pašreizējai situācijai: kāpēc attiecības ir tādas, kādas ir. Pēc šīs analīzes viņus lūdza novērtēt savu apmierinātību ar partnerattiecībām un iespējamo attiecību attīstību. Otrā grupā dalībniekiem tika lūgts vien novērtēt savu apmierinātību un attiecību nākotni bez iepriekšējas analīzes: viņi sniedza spontānas atbildes.
Varētu pieņemt, ka iepriekšēja analīze palīdz īsteni dziļi novērtēt attiecību dabu un prognozēt to attīstību. Patiesībā pētnieku grupa guva pretējus rezultātus: pēc septiņiem mēnešiem tieši spontāno atbilžu grupas dalībnieki bija precīzi paredzējuši savu attiecību attīstību — vai viņi ar partneri būs vai nebūs kopā. Savukārt neviena analizētāju grupas dalībnieka paredzējumi pēc septiņiem menšiem nebija piepildījušies.
Secinājums? Pārlieka «analīzes slodze» var cilvēkus samulsināt un dezorientēt attiecībā uz pašu jūtām. Ir kāda bīstama robeža, kura mūsu pašrefleksiju var novest strupceļā — tā saucas «vēlme izskaidrot neizskaidrojamo». Timotijs Vilsons uzskata, ka pašrefleksija ir īpaši problemātiska tad, ja jūtamies skumji un nomākti.