- atkal spams iz psiholoģijas pasaules
- 6/16/06 03:43 pm
-
«Viņam ir cita.» Šī frāze parasti izskan ļoti dramatiski. Nav daudz speciālu pētījumu, kuru objekts būtu šī cita. Viens no tādiem ir Brazīlijas socioloģes M. Goldenbergas monogrāfija «Cita». Autore ir intervējusi sievietes vecumā no 25 līdz 63gadiem un vīriešus no 30 līdz 57 gadiem un secinājusi, ka citas parādīšanās nav saistīta ar kādu konkrētu vecumu. Neuzticības gadījumos redzama likumsakarība: vīrieši parasti cenšas stiept gumiju, ilgāk spēlēt uz divām klavierēm. Sievietes šajā situācijā parasti ir noskaņotas radikālāk – uzreiz grib pielikt punktu. Vīri tomēr vairāk pārdzīvo ģimenes sairšanu, taču ātrāk arī gūst mierinājumu jaunā ģimenē. Gados vecākām ģimenēm biežāk izdodas stabilizēt attiecības, turklāt uz ilgu laiku. Jaunās ģimenes ir izlēmīgākas radikālu lēmumu pieņemšanā – šķirties vai attiecības ar citu pārtraukt un saglabāt ģimeni. Nesen nodibinātās ģimenēs nenoteiktības situācija turpinās ne ilgāk par diviem gadiem.
M.Goldenberga secinājusi, ka precēta vīrieša dzīvē cita parādās ģimenes krīzes situācijā. Aptaujātie vīri vairākumā gadījumu atzinušies, ka paīstam draudzīgu, biedrisku ģimenes attiecību trūkums, kad sieva nespēj būt draudzene, kas palīdz vīrietim vairāk atrast, nostiprināt, saglabāt un tālāk attīstīt viņa sociālekonomisko nišu un sociālpsiholoģisko stabilitāti, aizved viņus pie citas sievietes. Šī cita bijusi nepieciešama vīrieša personības pozīcijas nostiprināšanai.
Vajadzīga sieviete, kas spēj just līdzi vīrieša pārdzīvojumiem, ikdienā iemantotai ievainojamībai un mazvērtības kompleksiem. Ja vīrieša dzīvi nomāc šādi pārdzīvojumi, viņš ir spējīgs rīkoties bezjēdzīgi un pat muļķīgi, tā cenšoties dziedēt savas patmīlības brūces un ilgstošu izmisumu. Ja sieva rīkojas kā prasīga un kritizējoša programma, vīrs meklē glābiņu ārpus mājas un ģimenes, veic pārkārtošanos darbā, pērk jaunu mašīnu un meklē citu sievieti. Un tā, kaut bieži vien mānīgi, taču atkal nostājas uz savām kājām.
Vai šī cita ir jaunāka un skaistāka? Tā parasti tiek uzskatīts. M. Goldenberga savā monogrāfijā atbild drīzāk noraidoši. Protams, ārienes nozīme šai izvēlē nav noliedzama. Tomēr daudz svarīgākas ir citas intelektuālās spējas, kultūras un profesionālais līmenis, draudzīga un iejūtīga pretimnākšana, arī pacietība, izpratne un vēlēšanās izprast, spēja būt īstam draugam jebkurā situācijā. Šis pētījums atklāj arī šīs citas cienījamo statusu mūsdienās – šī sieviete var justies privileģēta, jo likumīgajai sievai kaut kā būtiska, vīram nepieciešama ir pietrūcis.
Kopumā šis pētījums rosina filozofiskās pieejas veidošanos pretēji primitīvajai: sieva – neveiksminiece, vīrs – nodevējs un netiklis, cita – ļaundare vai vieglprātīga pavedinātāja. Sievai nepavisam nav jājūtas sakautai, bet gan jāizdara secinājumi, jāinventarizē savas spējas un vērtības, jārespektē savu pārdzīvojumu pieredze, tad šis tezaurs noderēs pašai, bērniem, vīram un, iespējams, jaunajai mīlestībai.
Visbiežāk jaunā dieviete divu trīs gadu laikā, dažkārt arī īsākā periodā, zaudē savu sākotnējo mirdzumu. Daži vīri meklē atkal jaunu, citi ar vainīgu vaigu un asti kājstarpē atgriežas ģimenē, vēl citi iemācās samērā ciniski savienot kopdzīvi ar sievu un savus mainīgos romānus.
Ir noteikta likumsakarība – šāds ārējo meklējumu laiks beidzas, īpaši, ja vīram ir aizraujošs darbs un saprotoša sieva. Pat tad, ja vīrs ierosina šķiršanos, laiks var kļūt par sievas sabiedroto. Atliekot šķiršanos procedūru, iegūstot laiku, bet pašai papūloties ieviest kārtību ģimenes dzīvē, padarot to emocionāli pievilcīgāku, iztiekot bez pārmetumiem, ja jau apzināti izvēlēta vadlīnija stiprināt, nevis graut. Cilvēks nevar kļūt psihiski sakārtots, vesels savas iepriekšējās apziņas rāmjos. Jāļauj apziņā ieplūst kaut kam absolūti jaunam. Tas nav viegli un vienkārši.