klasika

Strādāt kopā nozīmē pārkāpt pāri saviem principiem. Ja es to varu, kāpēc otrs to nevar?

Mēs visi tak esam skaisti!

Ir tāda maza mīlestība, ko nevar pateikt vārdos. Viena no tādām virmo arī mūsu pagalmā, kur starp rudens apskautām dzelteno lapu kaudzēm un pilsētas ielās nodeldētajām automašīnu riepām dažkārt pavīd kāds ausu pāris. Rītos man ir jāpārliecinās, ka mazie ausu pāri ir izdzenāti, jo agrajās stundās, kad vēl ir drēgns, bet jau sāk spīdēt saule, viņi īpaši ir iemīļojuši manu mašīnu kā jumtu virs galvas. Dienās kā šī, vēsā un drūmā, viņi silda ķepas uz jau uzsilušā motora pārsega, bet vakaros ālējas pagalma vidū vai saldi guļ, ka ķepas vien noraustās. Kaut mana izlutinātā meitene saprastu, cik ļoti viņai ir paveicies, ka mēs dalām savas mājas ar viņu, tāpat daudziem citiem, kam tiek dotas siltas un drošas mājas.
( burkānastes )

Kumelīšu tēja ar lielu karoti medus un nezināma daudzuma ruma piedevu garšo ļoti labi, bet kā tagad derētu vecāku vestās brūklenes ar kakao.

( brīnišķīga vieta, kur dzīvot )

Gribas iesviest ar slapju lupatu visiem tiem, kas raksta vai saka kaut ko tādu: dēļ viena paziņas, dēļ šitā vai tā un jānoslauka vienu galdu, jāapēd ābolu vai kaut kas cits akuzatīvā. Akurāt sākt varētu ar lielu daļu publisko ģīmju.

Regulāra komunikācija ir pamats labam iznākumam.

I'm so shocked, because I'm so small.

Sen nav bijis tik savādi. Man tā kā vajadzētu bēdāties vai sarāt sevi, varbūt pat justies kaut ko nepelnījušai, jo savā ziņā mana neizdarība ir mans slinkums. Un, lai cik jokaini tas nebūtu, es sāku ticēt visādiem zemapziņas izstrādātiem pigoriem. Tīra matemātika - saskaitīt, atņemt - tas ir tāpat kā kūkā iespraust divdesmit, trīsdesmit, četrdesmit svecītes, bet vienmēr nopūst tikai mūžīgās astoņpadsmit. Tāpat ir tagad, atliek tikai kaut ko izdomāt pirms miega (patiesībā neizdomāt, figu, domāt, bet nojaust), kā tas izpildās. Vajag mazāk domāt un vairāk paļauties uz sevi. Sen nav bijis tik savādi, ka man kaut kas nerūp tik ļoti. Un kaut nu tā nebūtu tikai šodien, es iededzu svecīti par ticību sev, ka nākošreiz man izdosies labāk.

( uz vietas )