Rosel, Belinda, Raoul, Else, Radia, Carla, Antonia, Lilly and many more
April 7th, 2011
March 30th, 2011
October 18th, 2010
June 12th, 2010
Šajās divās 'es un tikai kaķis' dienās esmu izdzērusi vairāk kōlas kā līdz šim savā mūžā. Nu, pārspīlēti tas ir ļoti, bet melnās dziras kārdinājumam nebiju ļāvusies sen, apmēram no tiem laikiem, kad uz palodzes glāzītē sīpolu vietā lika zobu vai zeķi kōlas šķīdumā, lai pārbaudītu, cik ātri šī substance saēd tajā iegremdēto objektu. Tagad, dzerot šo saldo brīnumu, es iedomājos šausmu stāstiņus, kādus viens otram bērni vēstīja, un manu acu priekšā parādās aina kā no piedzīvojumu fantastikas filmas ar burbulīšiem, krāsiņām un izgaistošiem iekšējiem orgāniem. Iedzer vienu malku, pazūd kuņģis, iedzer otru - kāju ikrs, trešais un ceturtais izdzēš pa ausij un nierei un tā uz priekšu, kamēr beidzas kōla, un tu, cilvēks, paliec tāds šķībs un caurumains, galīgi nesimetrisks un zaudējis visus Apollona dotumus. Cilvēki mēdz teikt, ka "tu nozagi manu sirdi" vai "manas domas ir pie tevis"(apmēram - atņēmi manas smadzenes, dod atpakaļ), tad kāda ir atšķirība, ka to kaut ko no tevis, to daļu, bez kuras tu darbojies tik un tā, atņem dzira vai cilvēks? Un ja tā būtu brīnumdzira, ko tu iedzer, lai kļūtu perfekts savās acīs un vēl vairāk - sava kaķa acīs, pa jokam, protams, un pasaulē vairs nebūtu neglītu lietu, līku degunu, pārmērīgi lielu ķermeņa daļu vai slikti funkcionējošu orgānu (par sākotnējo tēmu runājot). Kā būtu, ja viss būtu ideāls, pieliec klāt smuko, paslēp visu traucējošo, kā būtu, ja mūsu rokās būtu viss, kas mums nav ļauts?
June 3rd, 2010
Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2025. gadam tikko netīšām nosaucu par 63 latu referātu. Cik tur taisnības, spriediet paši.
April 15th, 2010
Sievietēm pat ir ieteicams tīši dažkārt tēlot vājas, nespēcīgas, ievainojamas un, iespējams, pat nevarīgas būtnes lomu, ai, kā par tevi tad uztraucas un rūpējas, ai, cik pēkšņi visi vīriešcilvēki sāk nemierīgi kļūt, jo nu beidzot var pildīt savu svētā samārieša lomu. Mīļās dūdiņas, neesiet visuvarošas!
February 19th, 2010
atradu jaunu nodarbošanos
Vienpatībai ir jāliek strādāt, lai tā nepārvēršas absolūtā izolētībā, bet gan produktīvā procesā.
Nevaru izstāstīt, ko esmu piedzīvojusi pēdējās pāris dienās, bet vidusskolu atgādinošās sajūtu atbalsis ir destruktīvas, tāpēc izdomāju sev jaunu nodarbošanos. Tā vietā, lai izdzertu tēva it kā nejauši atstāto ruma pudeli blakus manam datoram (pat glāzīte smuki palikusi uz mana tējas krūzes palikņa), izdarīju to, kas spontāni ienāca prātā. Zināt, kā tas ir, kad pazūd pamats zem kājām? Es zinu! Pēkšņi zemes vietā tukšums, un tu esi līdz krūtīm sniegā, kājas karājas visumā, lielā kā kosmosā, kur šķiet, ka materialitātei ir nulles vērtība. Nabaga fotoaparāts līdz ar mani iegrima līdz acīm baltajā segā un sāka pašdarbnieciski apstrādāt bildes ar sendienu jeb miglas efektu, kas tālu neatpalika arī no laikapstākļu šarma. Paldies visuvarenajam sniega dievam, kas man neļāva pazust tumšajā bezdibenī dziļi zem zemes!
( kā dēļ es iekritu kanalizācijas akā )
Nevaru izstāstīt, ko esmu piedzīvojusi pēdējās pāris dienās, bet vidusskolu atgādinošās sajūtu atbalsis ir destruktīvas, tāpēc izdomāju sev jaunu nodarbošanos. Tā vietā, lai izdzertu tēva it kā nejauši atstāto ruma pudeli blakus manam datoram (pat glāzīte smuki palikusi uz mana tējas krūzes palikņa), izdarīju to, kas spontāni ienāca prātā. Zināt, kā tas ir, kad pazūd pamats zem kājām? Es zinu! Pēkšņi zemes vietā tukšums, un tu esi līdz krūtīm sniegā, kājas karājas visumā, lielā kā kosmosā, kur šķiet, ka materialitātei ir nulles vērtība. Nabaga fotoaparāts līdz ar mani iegrima līdz acīm baltajā segā un sāka pašdarbnieciski apstrādāt bildes ar sendienu jeb miglas efektu, kas tālu neatpalika arī no laikapstākļu šarma. Paldies visuvarenajam sniega dievam, kas man neļāva pazust tumšajā bezdibenī dziļi zem zemes!
( kā dēļ es iekritu kanalizācijas akā )
