klasika

Post a comment

183'

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Cilvēki kā tārpi, kā atšālējusies kōla, kas iedzerta tukšā dūšā. Pret apātiski vienaldzīgu nervu un uztraukumu kamolu.
Brīnumaini, cik reizē spēcīgs un vājš spēj būt cilvēks, paceltu galvu un nokārtu degunu, smaidīgs uz priekšu soļo un skumst.
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.
Powered by Sviesta Ciba