klasika

Es uzskatu, ka latviešu valodā nav pienācīgi daudz vārdu, kas definētu dažādas mīlestības formas, kā tas ir, piemēram, grieķu valodā. Tā, lai būtu skaidrs, par kādu mīlestības formu mēs runājam, jo tā, manuprāt, pavisam nav viena un tā pati lieta visos gadījumos.

Par mīlestību kā divu cilvēku emocionāli intīmām attiecībām es piekrītu, ka ļoti bieži 'nepieciešamība' būt kopā, pieprasīt 'īpašumtiesības' pret šo cilvēku (ka neviens cits viņu nevar dabūt), pieprasīt nedalītu uzmanību vai dusmoties, kad jūtas nav abpusējas, ļoti bieži ir egoistiski. Arī vecāku-bērnu mīlestība var būt egoistiska. Un pat draugu mīlestība.

Taču par to mīlestību, kuru lieto kā 'mīlestība izglābs pasauli', es iebilstu. Tādā izteikumā, manuprāt, ar mīlestību ir domāta cieņa, iejūtība un sapratne, kas, vēlreiz, manuprāt, tiešām uzlabotu stāvokli pasaulē, un varētu runāt ilgi un gari par to, kā tā izmainītu politiskus, ekonomiskus un mazākā mērogā - sabiedriskus lēmumus un notikumus, taču pieņemu, ka šī pousta mērķis nebija apspriest globālus jautājumus. Gribēju padalīties ar savu viedokli, jo dīvainā kārtā šobrīd ļoti bieži redzu cibā diskusijas par tēmu 'mīlestību'. Par dažādu veidu mīlestību. Un arī pati par to domāju.