klasika

Ir pienācis laiks, kad varu teikt tā, kā nekad neteiktu: Man totāli besī cilvēki, kas visu plāno nedēļu iepriekš. Kā lai cilvēkam rodas brīvības sajūta un kā tāds spēj runāt par alkām, tiekšanos uz debesīm (nu ne jau mirt, draudziņ) un pozitīvu garīgo atbrīvošanos? Laikam no tiesas ir skaiti spēt būt vienam un nedzirdēt apkārtējos, bet tikai apkārtni.

Ar pasaules arhdienu, ko šodien atzīmē!