klasika

Ir visai pamatota aizdoma, ka jāsāk piedomāt pie sava runas veida un saturiskās informācijas pielietojuma konkrētos gadījumos. Turklāt vairumā gadījumu tā, kā izskatās, ir manas puses izraisīta atbildes reakcija tiešā un atklātā veidā.
Es tikai nevaru atcerēties nevienu pašu gadījumu, kad kāda sieviešu kārtas pārstāve man būtu uzdevusi jautājumu vai tu esi apvainojusies?, tāpēc mani māc vēl pamatotākas aizdomas, ka tikai vīrieši nespēj saprast manis rakstīto tekstu ar tādām vai kā citādām emocijām vai paustās informācijas vienu vai otru traktējuma veidu, kā biju to domājusi es. Neba nu es rakstu tik divdomīgi, ka nevar saprast - es smejos par pasauli vai tā mani apsmej. Toties teksts, kad vīrietis atraksta, ka ir ātrs un izveicīgs arīdzan, liek prātot, ko viņš ar to ir domājis... (: Tāda, lūk, tā rakstiskā vide man.