klasika

Brēmene

mazo ieliņu rajons ar, protams, foršo tramvaja ģīmi priekšplānā

no nazis pie trīspadsmitā numura - power for?ever

šādi veikali klusajos dzīvojamos rajonos ir retums, piedevām JL, fui, TP krāsās

viņš tur vientuļš stāvēja visas tās dienas, kamēr sabiju viņa rajonā

šāds un līdzīgs skats ir ikdiena, arī mazuļu vellapēdiem ir tiesības būt 'piesaitētiem'

krāsas visas krastmalas garumā, manas asociācijas

un šādi tu izskatīsies, kad iziesi apcirpts no friziersalona

te tāds nieka pavasaris, rīta dzetrumā šeit ir pavisam jauki

viņš ir līmēts

uzlīmju čupas un viskas cits

šis ielikts tikai man par prieku

mūsu miestā neļauj šitā appūst el-kastes

iela ar labu atmosfēru

pundurkāju īpašnieces

taksafoni, pie kuriem tā arī nesadūšojos izmēģināt savas atjautības krokas

Brūža mīļie 'putnu būrīši' bez sava gala

iekš Kunsthalle varēja baudīt nemitīgus trokšņus vai lasīt nost putekļus no jakām

kaut kāds sasodīti nepamanāms stūris parkā dienas gaismā apbur ar sniegbaltajiem soliņiem

un šite es sēdēju un vēroju pīles, smuki atspulgs, vai ne?

mans mīļākais mājas stūris visā Brēmenē

Hamburga
šite es atļāvos vērot vairāk kā uzņemt ko

abi augstāk esošie - rātsnama eksterjers

un interjers ar burvīgajām nervīru velvēm

skats nr.1. no daudzajiem ir sāpošo kāju vērts

skats nr.2 no daudzajiem arī ir sāpošo kāju vērts

beņķi, kas mani mūždien apbur it visās baznīcās, katedrālēs un tā jo projām

vot, šito es neatkodu