klasika

ir gan, gadās diezgan bieži. pareizāk sakot, tā sajūta, ka gribas papiņņāt no skaista skata, skaistas mūzikas vai kkādas filmas, ir samērā bieža, bet es to parasti apspiežu, ja esmu kopā ar citiem cilvēkiem. vienatnē - tad jau var mazuliet atļauties. bet vispār es cenšos to no sevis izskaust, jo mūsdienās tipa "jūtīgie" un tiri piri visādi tiem līdzīgie nav īpašā cieņā. un kur nu vēl, ja tu esi vecis, :)