| |
[Nov. 16th, 2005|01:15 pm] |
Harijs nolikās gulēt agrāk. Viņš bija nolēmis izgulēties pirms nākamās dienas mikstūru stundām. Viņam palika slikti iedomājoties vien, par to, ka rīt nāksies nosēdēt četras pretīgas stundas pēc kārtas. Tomēr normāli aizmigt viņam neviens neļāva.
Viņš atkal sapņoja par melno priekškaru. Tikai tagad viņš atradās neviss lauka vidū, bet gan biezā mežā.Priekškara saplēstie stūri aiz asajiem zriem. Audekls vairs necentās uzpūsties tikai viegli šūpojās vējā, un bija dzirdami čuksti...Harijam kļuva auksti. Viņš baidījās no saviem sapņiem. Zēns zināja pie kā tie mēdz novest. Un tomēr kat kas viņu it kā pavedināja un pievilināja neļaudams stāvēt mierīgi uz vietas...Un lūk Harijs atkal ir divu soļu attālumā no priekškara...Viņš pastiepj roku...
Un pēkšņi priekškars, mežs un sapnis pazuda. Harijs pamodās un saprata, ka kāds ļoti uzmanīgi rausta viņu aiz pleca.
-Kas? Kas?- samiegojies pajautāja zēns.
-Celies, tu man steidzami esi vajadzīgs.
-Kas? Kas tu esi?- Harijs uzvilka brilles.- Ak Drako...Kas lēcies? Kāpēc nakts vidū?
-Ejam, es tev kaut ko tādu parādīšu. Nu takš celies augšā!
-Es tevis dēļ ar Ronu sastrīdējos,- Noburkšķēja Harijs.- Es nekur neiešu.
-Sen bija laiks...Nu, labi-labi! salabsi tu ar savu Vīzliju...Es pats ar tevi aiziešu, tikai celies!
-No vietas neizkustēšos kamēr nepaskaidrosi, kas par lietu,- Harijs iespītējies paziņoja.
Malfojs svārstījās. Tomēr pēc brīža pateica:
-Es esmu atradis Salazara Slīdeņa slepeno istabu!
-O-ox...-Harijs noelsās atkrisdams atpakaļ uz spilvena. Veselu mirkli viņam bija bijis interesanti priekš kam Drako viņu pamodināja nakts vidū, veselu mirkli viņam bija gribējies iet...
-Negribu tevi sarūgtināt,- zēns nožāvājās.- Bet es atradu viņu četrus gadus atpakaļ. Varu tevi kādu reizi turp aizvest. Bet ne tūlīt. Man, un starp citu arī tev rīt ir četras mikstūru stundas...Vajag izgulēties.
Tomēr Malfojs nezin kāpēc nesteidzās likties gulēt un vēl ar vien bija entuziasma pilns.
-Uz tavu pagrabiņu aiziesim nākamajās brīvdienās,- viņš novilka. Nedomā, ka es par bazilisku nezinu. Nākamajā dienā pēc tava izgājiena par to zināja visa skola. Es atradu citu Istabu!
-Citu?- Harijs no jauna ieinteresējās, bet vēl ar vien domāja par to vai ir vērts celties augšā.- Bet priekš kam tev esmu vajadzīgs es?
-Nu takš celies augšā! es tev pa ceļam visu izstāstīšu.
-Labi,- zēns piecēlās un sāka stīvēt mugurā mantiju.
-Pasteidzies,- viņu steidzināja Drako.
-Sāc tik skaidrot.- Noburkšķēja Harijs, aizsiedams kurpju šņores.- Kā tu uzzināji par šo istabu? |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2005|02:49 pm] |
Ar katru sekundi viņam šī ideja sāka apnikt. Viena lieta ir nakts vidū kaut kur doties kopā ar Ronu, bet pavisam cita- ar Malfoju.
-Es nospēru tēvam Cūkkārpas karti-Nočukstēja Drako.- Vecu karti. Vēl no Slīdeņa laikiem. Tajā kartē Cūkkārpai vēl nav ziemeļu torņa. Un tajā kartē Slīdenis atzīmēja visu ko vēlējās pārtaisīt skolā. Viņš bija ieplānojis ļoti daudz slepenu istabu tikai priekš saviem skolēniem. Bet es esmu pārbaudījis jau daudzas vietas. patiesībā viņam izdevās izmantot tikai pagrabu un vēl pāris citas istabas. Nu kā nāksi?
-Jā, tūlīt,- Harijs parakājās lādē un izvilka paslēpni, un Laupītāju karti.
Vispārībā viņam it nemaz negribējās rādīt savu bagātību Malfojam, tomēr patrāpīties ceļā Filčam, vai vēl kādam citam- zēnam arī negribējās. Mantiju viņš salocīja un pasita padusē, bet karti paņēma rokās. Bija redzams, ka Malfojs ir ļoti ieinteresējies.
-Kas tas ir?- Viņš ziņkārīgi lūkojās uz karti, uz kuras pagaidām nekas nebija rakstīts.
-Tev ir sava karte, man -sava,- nočukstēja Harijs
-Karte? šitas pergamenta gabals?
-Klusu,- viņi izgāja gaitenī.
Zēns palūkojās apkārt un izvilcis burvju nūjiņu pieskārās ar tās galiņu kartei un nočukstēja:
-Svinīgi zvēru, ka man prātā ir nedarbs, tikai nedarbs un nekas cits atskaitot nedarbu.
Uz pergamenta parādījās pils plāns ar kustīgiem punktiņiem- skolas iemītniekiem.Filčs un Norisas jaunkundze atradās tālu. Strups savā kabinetā gulēja.
-Oho!- Drako ar sajūsmu lūkojās uz karti.-Tad lūk kā tu muļķo pasniedzējus! A tu nemaz neesi ar pliku roku ņemams- no tevis ir ko mācīties.
-Labi, to pēc tam. Kurp tagad?
Viņi ilgu laiku gāja pa tumšajiem Cūkkārpas gaiteņiem. Malfojs nepārtraukti skatījās kartē. Šķita, ka tā viņam patīk. Beidzot Drako apstājās pie kāda večuka, kurš bija atspiedies pret kokgriezumiem rotātu nūju, statujas.
-Un ko tālāk?- Čukstus pajautāja Harijs.
-Tūlīt,- Malfojs notupās un sāka taustīties gar večuka kājām.
-Ko tu dari? Spīžo!- Harija nūjiņas galā iedegās gaismiņa.
-Lūk,- Drako parādīja uz večuka zābaku, kurš bija knapi redzams no mantijas apakšas. Ap vecmodīgo zābaku bija aptinusies miniatūra čūskiņa.
-Burvīgi, un ko tālāk?
-E-e-e...Vispārībā es nezinu. Es izmēģināju visu ko vien zināju. Tāpēc arī atvedu tevi...Kā tu vēri vaļā Slepeno istabu?
-Nu...Es pavēlēju čūskai atvērt...čūsku valodā.
-Labi, sāc.
-Es nevaru!
-Kāpēc?
-Man izdodas sarunāties tikai ar dzīvām čūskām.
-Tādā gadījumā...-Mafojs aizdomājās.- es...Es, laikam varu viņu uz kādu brīdi atdzīvināt...Bet tikai uz ļoti īsu laiku.
-Es spēju iedomāties čūsku dzīvu esam tikai tāpēc, ka viņai dārgakmeņi acīs izskatās kā dzīvi,- Harijs iespurdzās.- Nu tad ātrāk.
Malfojs izvilka savu nūjiņu un sāka kaut ko cītīgi čukstēt. Harijs uzmanīgi sekoja čūskiņai. Pēkšņi viņa noraustījās un pacentās aislīdēt prom.
-Atver!- tūdaļ pat paziņoja zēns.
Tajā pašā brīdī blakus esošā siena ar čerkstoņu pabīdījās malā.
-Neko sev! Izdevās!- pārlieku skaļi izsaucās Drako. |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2005|03:45 pm] |
Viņi iespraucās ejā un tā tūlīt pat aizvērās. Otrā ieejas pusē izrādījās vienkāršs rokturis kuru nospiežot bija iespējams iziet ārā. Telpa bija tumša un mitra. Divas lāpas knapi apgaismoja plauktus, kuri bija pilni ar biezām grāmatām, kaut kādas nezināmas ierīces un milzīgu katlu.
-Spīžo!- Arī drako iededza gaismu.- Super, Harij! Šīs laikam ir bijušas paša Slīdeņa istabas, vai arī viņa kabinets. Viņš šeit eksperimentēja, vārīja aizliegtās mikstūras...
Šķiet malfojam iepatikās doma par aizliegtajām mikstūrām.
-Skaties,- Harijs pastaigājās gar grāmatu plauktiem.- Viņam te ir visas tumšās maģijas grāmatas.... Mācību līdzekļi tumšajā maģijā, Briesmīgo lāstu vārdnīcas...Viņa personīgie darbi tajā visā.
-Jā,- Drako sapņaini piemiedza acis.- Paradīze priekš tumšā burvja.
Viņš vēl ar vien lūkojās apkārt.
-Paklau Harij,- Pēc pāris minūtēm Malfojs lēni ierunājās.- Šo vietu Slīdenis izveidoja tikai priekš izredzētajiem. tikai saviem mantiniekiem. Es padomāju, ka mēs varētu te ierīkot kaut ko līdzīgu savai personīgajai tumšo zinšu klase? iedomājies mācīsimies Tumšo maģiju...Varēsim panākt itin visu. Pēc gada mēs zināsim vairāk par Dumidoru un Strupu kopā ņemtiem...Ko tu par to saki?
-Domāju, ka nevar ar to nodarboties tikai divatā,- paziņoja Harijs.- Tumšā maģija ir ļoti bīstama. Viņu nevar tā vienkārši apsēsties un iemācīties...Vajag pieiet tam ļoti uzmanīgi. Ir vajadzīga Hermione.
-Ko?! Tā Draņķasine? Paklau tu laikam nesaprati, Slīdenis negribēja, lai skolā, kur nu vēl viņa personīgajās istabās būtu netīru asiņu burvji.
-Labi,- Harijs sabozās.- tātad es neņirgāšos par Slīdeņa piemiņu un dodos prom no šejienes. Mācies tumšo maģiju viens.
-Pagaidi! Tu esi jauktasinis?
-Jā
-Kāpēc tad tu vari runāt čūsku valodā?To var tikai Slīdeņa...
-Nezinu,- Harijam negribējās visu stāstīt Malfojam.
-Labi...-Arī Drako sabozās un atkal egrima pārdomās.- Labi, lai Draņķ...
-Hermione!
-Labi, Greinžera būs šeit, bet tas...
-Un Rons arī, ja sagribēs!
-Labi, lai arī Vīzlijs ir, bet ne vairāk! Un tikai tādā gadījumā, ja viņi abi to vēlēsies!
-Sarunāts...Labi, ejam gulēt. Tagad tā pat neko vairs nevarēsim izdarīt.
Tomēr, lai kā Harijs centās gulēt, miegs vienalga nenāc. Viņu vairs neuztrauca nākamās dienas mikstūras. Viņš lūkojāsuz savas gultas pārklāju un domāja par to istabu... |
|
|