| |
[Nov. 16th, 2005|03:45 pm] |
Viņi iespraucās ejā un tā tūlīt pat aizvērās. Otrā ieejas pusē izrādījās vienkāršs rokturis kuru nospiežot bija iespējams iziet ārā. Telpa bija tumša un mitra. Divas lāpas knapi apgaismoja plauktus, kuri bija pilni ar biezām grāmatām, kaut kādas nezināmas ierīces un milzīgu katlu.
-Spīžo!- Arī drako iededza gaismu.- Super, Harij! Šīs laikam ir bijušas paša Slīdeņa istabas, vai arī viņa kabinets. Viņš šeit eksperimentēja, vārīja aizliegtās mikstūras...
Šķiet malfojam iepatikās doma par aizliegtajām mikstūrām.
-Skaties,- Harijs pastaigājās gar grāmatu plauktiem.- Viņam te ir visas tumšās maģijas grāmatas.... Mācību līdzekļi tumšajā maģijā, Briesmīgo lāstu vārdnīcas...Viņa personīgie darbi tajā visā.
-Jā,- Drako sapņaini piemiedza acis.- Paradīze priekš tumšā burvja.
Viņš vēl ar vien lūkojās apkārt.
-Paklau Harij,- Pēc pāris minūtēm Malfojs lēni ierunājās.- Šo vietu Slīdenis izveidoja tikai priekš izredzētajiem. tikai saviem mantiniekiem. Es padomāju, ka mēs varētu te ierīkot kaut ko līdzīgu savai personīgajai tumšo zinšu klase? iedomājies mācīsimies Tumšo maģiju...Varēsim panākt itin visu. Pēc gada mēs zināsim vairāk par Dumidoru un Strupu kopā ņemtiem...Ko tu par to saki?
-Domāju, ka nevar ar to nodarboties tikai divatā,- paziņoja Harijs.- Tumšā maģija ir ļoti bīstama. Viņu nevar tā vienkārši apsēsties un iemācīties...Vajag pieiet tam ļoti uzmanīgi. Ir vajadzīga Hermione.
-Ko?! Tā Draņķasine? Paklau tu laikam nesaprati, Slīdenis negribēja, lai skolā, kur nu vēl viņa personīgajās istabās būtu netīru asiņu burvji.
-Labi,- Harijs sabozās.- tātad es neņirgāšos par Slīdeņa piemiņu un dodos prom no šejienes. Mācies tumšo maģiju viens.
-Pagaidi! Tu esi jauktasinis?
-Jā
-Kāpēc tad tu vari runāt čūsku valodā?To var tikai Slīdeņa...
-Nezinu,- Harijam negribējās visu stāstīt Malfojam.
-Labi...-Arī Drako sabozās un atkal egrima pārdomās.- Labi, lai Draņķ...
-Hermione!
-Labi, Greinžera būs šeit, bet tas...
-Un Rons arī, ja sagribēs!
-Labi, lai arī Vīzlijs ir, bet ne vairāk! Un tikai tādā gadījumā, ja viņi abi to vēlēsies!
-Sarunāts...Labi, ejam gulēt. Tagad tā pat neko vairs nevarēsim izdarīt.
Tomēr, lai kā Harijs centās gulēt, miegs vienalga nenāc. Viņu vairs neuztrauca nākamās dienas mikstūras. Viņš lūkojāsuz savas gultas pārklāju un domāja par to istabu... |
|
|
