|
Nov. 16th, 2005|01:15 pm |
Harijs nolikās gulēt agrāk. Viņš bija nolēmis izgulēties pirms nākamās dienas mikstūru stundām. Viņam palika slikti iedomājoties vien, par to, ka rīt nāksies nosēdēt četras pretīgas stundas pēc kārtas. Tomēr normāli aizmigt viņam neviens neļāva.
Viņš atkal sapņoja par melno priekškaru. Tikai tagad viņš atradās neviss lauka vidū, bet gan biezā mežā.Priekškara saplēstie stūri aiz asajiem zriem. Audekls vairs necentās uzpūsties tikai viegli šūpojās vējā, un bija dzirdami čuksti...Harijam kļuva auksti. Viņš baidījās no saviem sapņiem. Zēns zināja pie kā tie mēdz novest. Un tomēr kat kas viņu it kā pavedināja un pievilināja neļaudams stāvēt mierīgi uz vietas...Un lūk Harijs atkal ir divu soļu attālumā no priekškara...Viņš pastiepj roku...
Un pēkšņi priekškars, mežs un sapnis pazuda. Harijs pamodās un saprata, ka kāds ļoti uzmanīgi rausta viņu aiz pleca.
-Kas? Kas?- samiegojies pajautāja zēns.
-Celies, tu man steidzami esi vajadzīgs.
-Kas? Kas tu esi?- Harijs uzvilka brilles.- Ak Drako...Kas lēcies? Kāpēc nakts vidū?
-Ejam, es tev kaut ko tādu parādīšu. Nu takš celies augšā!
-Es tevis dēļ ar Ronu sastrīdējos,- Noburkšķēja Harijs.- Es nekur neiešu.
-Sen bija laiks...Nu, labi-labi! salabsi tu ar savu Vīzliju...Es pats ar tevi aiziešu, tikai celies!
-No vietas neizkustēšos kamēr nepaskaidrosi, kas par lietu,- Harijs iespītējies paziņoja.
Malfojs svārstījās. Tomēr pēc brīža pateica:
-Es esmu atradis Salazara Slīdeņa slepeno istabu!
-O-ox...-Harijs noelsās atkrisdams atpakaļ uz spilvena. Veselu mirkli viņam bija bijis interesanti priekš kam Drako viņu pamodināja nakts vidū, veselu mirkli viņam bija gribējies iet...
-Negribu tevi sarūgtināt,- zēns nožāvājās.- Bet es atradu viņu četrus gadus atpakaļ. Varu tevi kādu reizi turp aizvest. Bet ne tūlīt. Man, un starp citu arī tev rīt ir četras mikstūru stundas...Vajag izgulēties.
Tomēr Malfojs nezin kāpēc nesteidzās likties gulēt un vēl ar vien bija entuziasma pilns.
-Uz tavu pagrabiņu aiziesim nākamajās brīvdienās,- viņš novilka. Nedomā, ka es par bazilisku nezinu. Nākamajā dienā pēc tava izgājiena par to zināja visa skola. Es atradu citu Istabu!
-Citu?- Harijs no jauna ieinteresējās, bet vēl ar vien domāja par to vai ir vērts celties augšā.- Bet priekš kam tev esmu vajadzīgs es?
-Nu takš celies augšā! es tev pa ceļam visu izstāstīšu.
-Labi,- zēns piecēlās un sāka stīvēt mugurā mantiju.
-Pasteidzies,- viņu steidzināja Drako.
-Sāc tik skaidrot.- Noburkšķēja Harijs, aizsiedams kurpju šņores.- Kā tu uzzināji par šo istabu? |
|