jūlijs iesācies labi, tā tik turpināt māte daba

gandrīz mēnesis būs pagājis ar atelpu vien pēc desmitiem vakarā.
siltajās dienās viss notiek tik ātri kā sakustējies ūdens pēc akmens iemešanas tajā.
braukšana ar riteni, mašīnu, autobusu, tramvaju, trolejbusu un vilcienu,
tad vēl nebeidzamie rotaļlaukumi, kuros esmu iemanījusies nosēdēt bez promsaukšanas,
jo īsinu laiku ar līdzpaņemtu grāmatu.
rīta pankūkas un saldējums gandrīz ik dienas, un vakaros liela bļoda ar zemenēm no dārza.
vien pēdējās dienās sienas nospiež, pietrūkst siltuma un pietrūkst spēka,
lai realizētu daudzās idejas pilnvērtīgas dienas nodzīvošanai.
bija vēl tās septiņas dienas, septiņas naktis,
kuras pavadīju izrautā zoba sāpēs un tagad drošvien organisms
atspēlējas par sevis žēlošanu un entajām pretsāpju ripām. bet
jūlijs un silta saule parasti sader kopā, lai viss labākais bērnības atmiņām. tāteikt.

kad man sāp, tās ir vienīgās reizes, kad vienlaicīgi sajūtos veca. šoreiz tās ir izrautā gudrības zoba sāpes.
šorīt esmu modusies piecos un mazliet sāk nākt miegs, jo nedaudz iedarbojusies pretsāpju ripa, bet tulīt tulīt jau sāksies bērnu rīts.

pirms jaunā gada bija kāds ilgāks laiks, kad neēdu neko pēc sešiem/septiņiem vakarā. šovakar ap astoņiem cepti kartupeļi, plus vēl patrekns saldēdiens. vēl tagad apsveru iespēju izvilkt no saldētavas saldējumu. šogad ir bijušas ļoti, ļoti daudzas dienas, kad vakariņas ir vienīgās ēdienreizes, tas viss ir galīgi nepareizi, un svars pat diezgan pieplusojies. nu ko, atkal nepieciešami apsolījumi sev.