gandrīz mēnesis būs pagājis ar atelpu vien pēc desmitiem vakarā. siltajās dienās viss notiek tik ātri kā sakustējies ūdens pēc akmens iemešanas tajā. braukšana ar riteni, mašīnu, autobusu, tramvaju, trolejbusu un vilcienu, tad vēl nebeidzamie rotaļlaukumi, kuros esmu iemanījusies nosēdēt bez promsaukšanas, jo īsinu laiku ar līdzpaņemtu grāmatu. rīta pankūkas un saldējums gandrīz ik dienas, un vakaros liela bļoda ar zemenēm no dārza. vien pēdējās dienās sienas nospiež, pietrūkst siltuma un pietrūkst spēka, lai realizētu daudzās idejas pilnvērtīgas dienas nodzīvošanai. bija vēl tās septiņas dienas, septiņas naktis, kuras pavadīju izrautā zoba sāpēs un tagad drošvien organisms atspēlējas par sevis žēlošanu un entajām pretsāpju ripām. bet jūlijs un silta saule parasti sader kopā, lai viss labākais bērnības atmiņām. tāteikt.
|