īgna, uzvilkusies, kas naktī vāra skolniekam zapti. atpakaļ skolā, vienvārdsakot. pildīt mistiskus mājasdarbus ir pat jautri, smīnu par faktu kā tādu. nezinu,visdrīzāk, pavisam vienkārši -īgnums ir par aukstumu ārā un sadzīvi iekšā. nav kur to izlikt, atkal kautkur uzkrāsies dziļi, dziļi. bet, pagaidām, ja mani tas aizskar/aizkustina, tātad esmu pārkāpusi vienaldzības robežu, viss bija atsvešināts/attālināts vēl pirms nepilna gada.

ja izlādējies, tad izlādējies. izslēdzies un basta. jāpierod, ka jaunais telefons vairs nav tikai telefons, bet dators. kas no rīta nesaņems spēku nezinokurienes, lai uzdzindzinātu modinātāju.

tādas bēdīgas pēdējās dienas. bērniem savas idejas un vasaras stratēģija, bet man asaras laikam krājušās, krājušās un sakrājušās. satek pilnas ausis un sasāpina deniņus. tad vēl pēc dienas lietus pilina cauru vakaru un atkal asaras, šoreiz gan par filmu (the broken circle breakdown), kuru jau biju novilkusi pirms pusgada.

-bet kā tas ir būt ļoti nogurušam? - jautāja meitene.
- tas ir tā,ka dažādās izjūtas kļūst neskaidras sev pašam. Un tad sākas sevis žēlošana un dusmas uz citiem... bet pēc tam - citu žēlošana un dusmas uz sevi... tā...
- es gan nesapratu ne vienu,ne otru.
- tā ir: beigās neko vairs nevar saprast. Tikai slīd gar acīm dažādi kadri, un katrs no tiem ir savā krāsā. Jo ātrāk slīd, jo briesmīgāks haoss rodas galvā.