puikam rudens brīvlaikā bija uzdots izlasīt divdesmit lappuses no latviešu tautas pasakām. negribīgi novērsās no grāmatas "šausmu autobuss" un izlasīja pasaku par kurbadu.

ir vēls, ir svecīšu vakars. kapos paugurains, sveču liesmu izraibināts. tumsa nogaida, apžilbināta, aizslēpusies aiz kopiņām bez pieminekļiem. tā ir skaisti. auksti, bet elpu neredz. visapkārt pieklusināts, vien soļi un grabošas kapu sveces maisiņos. dzeltenas, sarkanas, arī zaļas, visapkārt, gan augšā, gan ielejā. ir skaisti.

paliec rudenī, paliec līdz ziemai.
pēc saulgriežiem.. tad jau redzēs!

gaiss ir auksts. durvis puspavērtas. ābolīši kā ķirsīši, pašos galos lāso lāses. dekoratīvie āboli, dekoratīvās lāses. nepiemērots laiks, nepiemērotas dziesmas.
tagad pirms vieniem, apkārtne valgmes piesūkusies jau no vakardienas. piebriedusi, bet bez masas. viegla, bet bieza.
piecmetrīgās tūjas, kā spoki no japāņu multenēm, pagriezušas muguru, piesūcinātas ar miglu. tā ir visapkārt, aiz simts metrus nedroši drošās robežas.
ja par robežām - rītdienas robeža atkāpusies līdz ziemassvētkiem. zīmogs, paraksts - pirmais, otrais - apstiprināts.