|
Sep. 7th, 2018|08:12 am |
Man šķiet, ka svarīgi, ar kādiem uzstādījumiem ir ieradušies jaunpienācēji. Ja viņi ierodas ar ambīcijām, ka viņiem kāds te jau ir parādā (nu, vai nu tāpēc, ka viņi kaut ko sakās esam atbrīvojuši, vai arī kāds viņiem senāk esot nodarījis pāri), tad arī sākas nepatikšanas. Un, protams, te ir nodevēji, kas šo parādā būšanas diskursu uztur pie dzīvības un attīsta.
Jo ar igauņiem mēs taču neesam aukstā kara stāvoklī? Un dāņi ar zviedriem arī ne (lai gan savu kopīgo vēsturi abas puses labi atceras un dažreiz piemin).
Un vai tie tūkstoši, kas no Irānas aizmuka pēc Homeinī apvērsuma ir aukstā kara stāvoklī savās jaunajās mājās - ja neskaita kādus otrās vai trešās paaudzes indivīdus, kuru prāta skaidrība varētu būt cietusi sadursmēs ar sarkano profesūru universitātē?
|
|