|
Oct. 20th, 2016|01:28 am |
Tad, kad gāju no jums prom (un laikam es biju vienīgas palikušais) bija fakin 2 dienā, ja nemaldos un vēl ar vien biju pālī, bet neraugoties uz to tika iztempti pēdējie podi ar šļuru.
Kas interesanti, paņemis to kokčiku veikalā, kur jūs vinārus ievācāt, negāju uz Centrālstaciju, kas imo ir tuvāk no tās vietas, bet Zemitāniem, jo tie aiz veciem laikiem pierastāki. Biju nenormāli pālīgs un gribējās ēstiņāt. Sākumā iegāju stacijas veicī-sēdētavā un sapratis, ka nekā silta, pat picu nav aizgāju uz to ēstuvi, kas izsenos laikos tilta otrā pusē. Dabiski, tagad modernizēta. Ieeju un tur ne smakas no apkalpojošā personāža. Bet smārds labs. Sāku saukt ''hallooo'' un tādā garā, bet nekas neatsaucas. Beigās pat iebāzu purnu viņu darba telpās, a tur arī tukšītis.
Laikam visi smēķē, padomāju es un sāku grābt no tiem viņu kvadrātainajiem kastroļiem ar viņi kausiņu visādus gulašus, bez maz vai cerībā, ka kā CRT kamera mani piefiksēs un tā rezultātā parādīsies oficiants. Ņe-fi-ga.
Beigās tomēr nobijos un nedaudz remdējis izsalkumu aiztinos uz stacijas veikalu, lai paņemtu girosa gabalus ar rupmaizi, kurus man šausmīgi laipni uzservēja vietējā pārdevēja. Liekas es viņai likos mazliet vārīgs. Viņa bija vecāka gada gājuma un izrādīja māmišķīgumu. Atgādināja cikos iet mans vilciens un pateica mīļas ardievas.
Būs kaut kad jāaiziet un jāpateicas. Tiešām likās, ka viņa uztraucas par manu turpmāko labklājību. Ļoti mīļi, kad random cilvēki tā rūpējas.
Feiks PS.
Es vispār neatceros kas skanēja pie jums un kādā ierīcē. Un labi vien ir, jo citādi būtu uznākusi vēlme uzskandināt kaut ko savu, kas noteiktu būtu satracinājusi vismaz kādu daļu no citējiem. Mūžīgais pāļa ''postavj moj kompaktģisk''. Labi, ka Mako un Pinjons visu laiku kalpoja kā laba fona mūzika.:) |
|