| |
[Sep. 28th, 2018|09:02 pm] |
Ir gūzma ar cilvēku izdarībām sabiedriskajā transportā, kuras manā skatījumā ierakstās diapazonā no "kaitinoši" līdz "idiotiski". Šodien kārtējais piemērs no pēdējā spektra gala. Autobuss mēreni piebāzts, un tajā iespiežas džeks ar divriteni. Pieturā, kura ir pie veloceliņa. Nobrauc četras pieturas, no kurām pirmās divas, garākās, atrodas tieši pie tā paša veloceliņa. Kopumā cilvēks veica 4 km garu ceļu, no kura nedaudz virs 3 km varēja ērti braukt pa to sūda veloceliņu, un arī atlikušais nedakilometrs bija visnotaļ velopieejams. Nu kāpēc? KĀPĒC?
Vienīgais leģitīmais iemesls, kuru es varētu iedomāties - čalim ritenis čupā, un viņš to ved uz remontu vai mājās. Bet šis nebija tas gadījums, pēc izkāpšanas no autobusa šis uzsēdās uz riteņa un devās tālāk. Laikapstākļi tobrīd bija pilnīgi normāli, tā kā arī tas nav arguments. Steiga? Neticu, ka tās pāris minūtes, ko šis ar savu iemīcīšanos pilnajā busā ietaupīja uz šiem 4 km, viņam bija īpaši svarīgas - vismaz pēc izkāpšanas sevišķi steidzīgs nelikās. Bailes no satiksmes? 1) bet veloceliņš taču, 2) nu i nafig tad tev tas ritenis, un 3) redzot, kā šis neskatoties šķērsoja ielu, mazvarbūtīgi. Ērtāk? Nu, ja nu vienīgi baigi patīk visu laiku censties ieorganizēt to savu riteni tā, lai viņš pēc iespējas mazāk traucētu citiem, turēt līdzsvaru, lai neuzveltos kādam cilvēkam, un visādi citādi balansēt starp traucēšanu citiem un tapšanu traucētam...
Nu nekādi nesaprotu, kas nav kārtībā ar šitādiem cilvēkiem. |
|
|