Ķērpis' Journal
|
|||||||||
| Friday, December 5th, 2008 |
|
||
|
Kad esmu iekšēji kaut kam nobriedis un izlēmis, iestājas mans pilnībā nesabiedriskais dvēseles stāvoklis - nevienam par saviem plāniem nestāstu, nav nepieciešamības pēc citu viedokļa vai baigā atbalsta. Tā nu man viss bija skaidrs un sēdēju kā vista perētāja ar visu savu skaidrību. Protams, vēl arvien žēl, ka visu to nedarīju pagājušo gadu, žēl, ka darba un veselības dēļ nogurķoju veselu gadu, jo pagāšgad man būtu bijusi Kompānija, tagad atkal būšu viens. Bet tad atnāca Lielā Krīze. Un izjauca visus manus plānus. Un es sēžu un domāju, vai šajos apstākļos iet prom no darba, uz bezdarbnieka statusu, ar jokainu veselību turklāt, bez profesijas, patiesību sakot, un iespējas atrast citu darbu, ar it kā gadam iekrātu naudu pieticīgai izdzīvošanai, kuru, protams, vienā dienā var uztaisīt no gada naudas par naudu vienai kafijas tasītei, nav galīgi stulba doma. Un nu man gribas pajautāt, ko par to domā citi, jo nu vairs neko nezinu un nesaprotu. |
||
|
|
|
||
|
Turpinot malt par to pašu Krīzi un Darbu... Ja man mani plāni izdodas, es tāpat tos 100% nevaru savienot ar darbu un arī nekrīzes apstākļos nāktos pamatīgi savilkt jostu Ja es neaizeju no darba, tad, ņemot vērā manu lēnīgumu un jokaino veselības stāvokli un mūžīgo nogurumu, mani plāni neizdodas Man bija grūti nobriest un otreiz es varu arī nesaņemties Kamēr gaidu, kad pāries krīze, var mainīties Apstākļi un es ar saviem plāniem varēšu aiziet... Es varu aiziet no darba, bet plāni šā kā tā var neizdoties Man ir būtiski, lai man kaut mazliet interesētu tas, ko daru. Lielāko dienas daļu nodarboties ar lietām, kas man pie kājas, mani beidz nost un es nīkstu ārā. Ja man pareģotu, ka visu mūžu līdz pensijai es šajā valsts iestādē tā arī nosēdēšu, es nezinu, vai sajūsmā spiegtu par tādām izredzēm. Varbūt es nezinu, ko nozīmē Īstas Problēmas, tāpēc gribu par daudz Bet tieši tāpēc man nav kredītu, līzingu, ģimenes, lai būtu tā nosacītā brīvība. |
||
|
|
Ķērpis' Journal
|
|||||||||||