|
||
|
|
Ķērpis' Journal
|
|||||||||
| Thursday, May 10th, 2007 |
|
||
| Atjautības uzdevums - pēc cik ilga laika kjeerpis, kurš izgāzis vēderu sēž un slamsta ar karoti kondensēto pienu, būs ar tīru maiciņu, ir atrisināts. Tā iet, ka atnācis mājās nepārģērbjas | ||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
Es vienmēr ar Lielu Nosodījumu noskatus un Īgnu Burkšķēšanu pavadu cilvēkus, kas Rīgā atļaujas plūkt zarus no tā jau tik trūcīgās zaļās zonas - ceriņus, ievas utt. No visas sirds burkšķu - nu ja katrs no šīm 5stāvenēm un 9stāvenēm atļautos sev zaru noplūkt, ko vāzē ielikt, tad tas koks bez zariem jau vienas dienas laikā būtu. Bez tam arī augļkoki un ogu koki, krūmi man praktiskajam lauciniekam ir domāti augļu briedināšanai, un tos aplauzt šķiet vispār pretdabiski. Un tā nu ar šīm pāriecībām es esmu salikusi kluseni un dēļ spilgta untuma vienā pusē man vajag kaut ko nolīdzsvarojošu otrā pusē. Un, protams, man negribas gleznot plastmasa ūdensrozi. Un, protams, manī ieperinājās doma par ābeļzariņu ziedošu. Vai ķiršzariņu. Mājās ābeles vēl ne tuvu līdz ziediem. Toties plūmes, ķirši un bumbieres nosalušas jau pat līdz pumpuriem netikušas un šogad neziedēs vispār. Kaimiņdārzā nospertais ķišzariņš līdz studijas iešanai jau bija pārziedējis. Un nu svētulīgais burkšķētājs briest tumsiņā doties apcilpot savu 5stāveņu teritoriju, lai apgādātos ar to ziedošo zariņu. Tādu mazmazītiņu... |
||
|
|
|
||
| Eu, nu, gudrības zob, vai tad nesarunājām. Tu ne-aug-si. Tev bija 1,5 cm vietas, kur izvērsties. Bet nē, tev bija sagribējies stumties zem visnotaļ dzīvē noderīga dzerokļa. Bet tu man nepavisam neesi vajadzīgs. Un man nav pašlaik lieku Ls 50, kurus tērēt, lai izrautu šitādus te audzelīgos. Tā ir maksa par studiju par veselu mēnesi un vēl viens rāmis piedevām. Es izvēlos studiju nevis ķirurga apciemojumu. Tikai man jau neviens neprasa izvēlēties :( | ||
|
|
|
||
|
Pa dienu man lauzt ābeļzarus kauns, bet tumsā, ko domājies, izrādās es neredzu. Kaut ko nolauzu, bet īstas pārliecības, ka tas ir ābeļzars, man nemaz nav. Un ķiršuzars ko atvedu no mājām, izskatījās strēķīti elegantāks - sazarotāks, nebija lapas saplaukušas un vēl tas pērnais sakaltušais ķirsīts... un apaudzis ar ķērpjiem... Ābeļzars ir tāds dikti lapains zariņš bez atzarojumiem un pašlaik neko diži neizskatās - drošivien tāpēc, ka pat pupuri tādi, kam vēl tālu līdz plaukšanai. It kā jau te manīju ķirsi, bet tumsā neatradu un... man jau šķiet, ka šamie jau uz noziedēšanas pusi. Bet nemaz nezināju, ka ķirši, plūmes zied pirms lapu plaukšanas, bet ābeles pēc. |
||
|
|
Ķērpis' Journal
|
|||||||||||
