Citu notikumu sakarā un arī pēc sesijas.
Cik bieži ir tā, ka citus mierinot un uzmundrinot sakām: neuztraucies, par to uzrtaukties nav vērts. Un varbūt no malas šķiet vai vēlāk vērtējoši atskatoties - tie tiešām ir bijuši nieki par kuriem raizēties nevajadzētu. Un cik pašai tā nav bijis, gan sacīts, gan dzirdēts, gan saprasts. Tad klusiņām pārdomāju, par ko tad ir vērts satraukties un kā atmetot nepārvērsties par dārzeni.