Jauni cilvēki izklaidējās viesnīcas nummurā, nezinu, neatceros, neredzēju kāpēc, bet bija arī viens līķis, tātad - jautra kompānija, ģērbusies veļā, zeķēs un briesmigi lielos kažokos. Dzīvie līķi sasmalcināja un izlietnes trubā nobēdzināja, par ko nummura apkalpotājs bija mazliet dusmīgs un vīlies, jo tas parasti bija viņa darbs ar labu dzeramnaudu. Pie tādam emocijām nummura apkalpotājs atcerējās savu iniciācijas rituālu, kurā kā mazs puika piedalījās - stāvēja uz baļķa, kas pāri nelielai upītei pārpeldēja itkā straume būtu šķērseniska. Tajā mirklī valdīja prieks un līksmība, līdz no pagrieziena parādījās melns džips, kas mēģināja nobraukt viņa mazāko māsiņu.
beigas (visi laimīgi)