Netīrs sarkana samta matracis ar tāda paša noplukuša izskata spilventiņu. Protams, man vajadzēja spilventiņu pacelt, galvenokārt tapēc, ka šķita - tas kustas, un bija kaut kas jādara, nedomājot kā un kapēc, lai pierādītu sev, ka nē, neesmu traka un man nav halucinācijas un tas ir tikai parasts netīrs samta spilvens. Bet tas nebija parasts. Zem tāda izmēra spilvena nevarētu paslēpt lāpstu un grīdaslupatu. Bet tur nu šie priekšmeti bija. Un tad vienīgā doma bija "sasodīts, tagad gan ir draņķīgi un sūdi vagā", bet tik draņķīgi arī nemaz nebija. Tikai manī iemiesojās lāpsta un grīdaslupata un vajadzēja būt slikti, jo nav labi, ja spoki tevī iemiesojas, bet nekā nebija. Sajūt nekāda.