domas izskan klusumā........

Laiks paiet un atpakaļ vairs nav atsaucams.Tā pat ir ar vārdiem , kurus izsakām, dusmās, mīlestībā, rūgtumā....Mani vārdi tika teikti dusmās, bet pamatoti, tikai saņēmējs nesaprata kāpēc tā saku! Grūti ir runāt ar cilvēku, kurš uzskata sevi par visuma centru un pārējie viņam ir tikai lietas uz savu mērķi, kuras var paspert malā , kad nav vairs vajadzības.Jo vairāk es domāju, jo vairāk man sāp.Nekas jau nemainīsies, vienīgi es jutīšos slikti, bet" visums" turpinās , kā līdz šim!